Jaunākā masu mēdiju zaptsmaizīte mani mulsina. Viens Aizdomīgs Moments. Ar lielu aizrautību radio man stāsta par to nelaimīgo iegruvušo akvaparka jumtu Maskavā. Tūlīt seko stāsts, ka Līvu akvaparks gan nē, tas esot kudi izturīgāks un vispār, Kanādā ir viens tāds pats.

Jautājiens - par ko taisnojamies, puiši?

Tie akvaparki ir visi uz vienu ģīmi taisīti, vai? Ja vienā mājā iegrūst jumts, tas nebūt nenozīmē, ka visos mūsu planētas mājokļos ir bīstami atrasties, jo Tur Ir Jumts, vai ne? Bet te notiek kaut kāda taisnošanās par galīgi nesaistītu Līvu akvaparku.

No kā es secinu, ka tas mūsu akvaparks ir salipināts uz puņķiem un zobu bakstāmajiem.

Kas vēl? Eduards pēc divsimtā atkārtojuma pārstājis savu litāniju :"Kipu vinniju pūku!" un tagad ieurbies Kartona Netvorkā. Saēdos ķiplokainas maizes, esmu laimīgs un smirdošs. Prātoju, vai neesmu jucis? Sapņoju par to, kā cilvēki pēc nāves beidzot nomierinās. Es ceru, kas tā ar tiem abiem notiks. Neko citu viņu labā darīt nevaru.

Redakciju slēdzot - Eduards atrāvās no Kartona Netvorka un atsāka :"Kipu vinniju pūku!"

Latvijā ir problēma ar cilvēku tirdzniecību. Lietuvā ir problēma ar cilvēku tirdzniecību. Šeit cilvēkus pārdod, tas ir nesmuki.
Vācijā nav problēmas ar cilvēku tirdzniecību. Tur cilvēkus pērk, tas ir akceptabli.