Upē mēēēlnajā peld līīīķi, nedabīīīgi uzpūsti,
Viņu vēēderos mirdz pīīīķi, hotentōōōtu iesprausti!

Bērnu dziesma.

Patiesībā drusku žēl, ka mums te nav nekāda kara. Kas var būt veselīgāks par to! Visas falšās vērtības momentā pazūd. Klubu kultūras mokas, problēmas ar savas personības izteikšanu caur sava autiņa tūningu atkrīt viegli un eleganti kā sakaltis govs sūds. Esi dzīvs un izbaudi to! Ja vari nostāvēt taisni un turēt plinti - tu esi vērtīgs un cienījams karavīrs! Ja ne - rukāsi aizmugurē. Visiem savs darbiņš, nav jāmokās, cīnoties par izaugsmies iespējām uzņēmumā un par to, lai tevi visi atzītu par panākumiem bagātu un oriģinālu cilvēku.

Ko tad mums māca visas dižās cīņas mākslas - izzini sevi caur pretinieka purna atspārdīšanu. Tad nu jākaro, lai atrastu sevi. Karš, globāls pasaules karš, vēlams ar 5 miljardiem kritušo. Turklāt nākotnē kaujas lauku vietā radīsies naftas lauki no sapuvušajiem mums un nākotnes arābi būs pateicīgi.

Kad tas pilnmēness reiz būs cauri...tāds nīgrums organismā, ka rāpies vai pa kaķa asti augšā.