RRR...riebjas.

Ciest nevaru, kad darbu apjoms ņem un pāraug manas iespējas. Tagad nu sēdi un taisi ašpadsmit disertācijas par lietām, par kurām nav ne jausmas. Un fiksi. Vēlams, vakardien.

Reizi pa reizei man apnīk izlikties gudrākam, nekā esmu patiesībā (parasti jau man tas aplam labi patīk). Reiz mani pieķers.

Urghh. Atliek iesprausties austiņās, ieslēgt meditatīvu mūziku un mēģināt kaut jel ko uzradīt. Es tad nu sākšu...