Jā, ja jau Visiem Ir, kāpēc arī lai man Nebūtu viena virtuālistiska dienasgrāmata? Tagad ir.

Jauki. Štrunts, a patīkami.

Šobrīd, kā viegli iedomāties, sēdu pie kompjūtera. Sasodītais debesu spīdeklis svilina kāju pēdas, pārējais mans rumpis ir jaukā ēnā. Dzeru tēju, atzīmējot sievas aiziešanu. Uz kino.

Galvā kaukas kņud - tās laikam ir Gudras Domas. Plosās pa iekšu un prasās būt izlaistas ārā. Re, viena, sevišķi izdevusies...nē, ne visai. Labi, apsolos uz nākamreizi noķert kādu labāku!

Es atkal dzeru tēju. Ar pienu - tā man kaukā garšo. Atceros, bija man kultūršoks, kad, uzsākot dzīvi kojās, es uzzināju, ka ne Visi dzer Tēju ar Pienu.

Vai ne? Vispār, ar laiku paliek arvien mazāk Lietu, ko dara Visi. Visi, protams, mirst, bet tas nav mūsu nopelns.

Es arī sāku dzert tēju bez piena. Ledusskapja dēļ. Tas termokilleris pat uz vistomazāko noregulēts, sasaldēja pienu akmenī 12 stundās. Nja.

Vēl viena karsta diena pagājusi, urfff. Bērniem pagalmā tapa piepumpēts baseinelis, sanesu ar spaineļiem mazu ezeriņu. kur šļakstīties. Jautri.