sirdnA

Nu, ko, pionieri - vai šodien svinat Pionieru dienu?

(tiem kas tankā - http://en.wikipedia.org/wiki/Young_Pioneer_organization_of_the_Soviet_Union )

Kas tur bija ar to pionierību?

Pionieros savāca bez jautāšanas vai gribi, vai ne. Tur bija jābūt jaunajam Fredijam Krūgeram, lai tevi nepaņemtu pionieros.

Uzņemšana notika klasiskajā skolas tusiņu vietā, pļavā meža malā. Skolas malkas šķūnī savācām sarkanus minerālmēslus, no čiekuriem izlikām lielu zvaigzni un piebērām ar minerālmēsliem, vidū ugunskurs. Man bija tas gods to aizdedzināt. Šaubos, vai šodien man pietiktu varonības pieiet pie malkas kaudzes, kura pirms laba brīža aplieta ar benzīnu un uzraut sērkociņu, bet tolaik es tādiem sīkumiem nepievērsu uzmanību un viss beidzās labi.

Turpmāk pionierība izpaudās ierindas skatēs, kur vajadzēja maršēt turp un atpakaļ pa skolas aktu zāli. Sākumā mēs to lietu ņēmām nopietni. Kad netikām zālē trenēties, maršējām pa skolas koridoriem, pilnā rīklē bļaudami :"Sieg Hail!", uz ko mums vēstures skolotājs aizrādīja, ka tā nav labi.

Vēlāk ierindas skates vairs tā neaizrāva un reiz es dabūju komandēt vienu pašu meiteni, lai nu šī tagad līdzinās un stāv mierā.

Tā arī neiemācījos pareizi sasiet kaklautu, kaut kā sapinķerēju to kopā un viss. Beidzamajā septītās klases mācību dienā, kura bija arī beidzamā diena pioniera statusā, es biju to lupatu tā sapinis, ka nevarēju dabūt vaļā un pārgriezu mezglu ar šķērēm. Tā beidzās mana dalība masu organizācijās.