Mēs ar šito ļoti veiksmīgi cīnāmies šādi: ja grib ēst kādus kārumus (un kam gan negribas...), sākumā ir jāapēd "nopietns ēdiens" (mēs gan sviestmaizes, zaļos zirnīšus, kukurūzu etc. arī uzskatām par "nopietnu ēdienu"). Kaut vai simboliski, nu, tur pusmaize vai kā, bet jāapēd. Citādi pie kārumsiera netiek.
Rezultāts aš pārsteidzošs - no pārtikas knakstītāja un bakstītāja sīkais kļuvis par kārtīgu ēdāju. Iespējams, tāpēc, ka tagad ciešas līdz pēdējam, un tikai tad pieprasa ēst, jo zina, ka būs jāēd nīstais "nopietnais ēdiens", tātad automātiski parādās "ēdienreizes", nevis knakstīšanās.