sirdnA

Es, kopš salasījos, ka āugošam organismam jāēd maz, bet bieži.. šitādas izdarības nepiekopju.

Mums ir demokrātija.. gribi ēd - negribi nēēd. Un kur ledusskapis stāv visi zina.

Tiesa, tas, ka kādreiz to, ko es ar pūlēm esmu sataisījusi, jaunā paaudze neēd, jo tikko ir piegrauzies sviestmaizes / kellogsus vai vēl ko nebūt.. mani tracina.. Bet nu jau es esmu sasnigusi līmeni, kad par to tračus neceļu.

Bez tam es arī respektēju cilvēciņu vēlmes uz atsevišķām ēdienu piedevām un dažreiz man sanāk vienu ēdienu 3.klatlos taisīt.. bet man tas nešķiet nekas pārdabisks..
p.s. un vispār jau es neko daudz ēst netaisu. Skolā klaut kādas pusdienas dabū.. a vakarā.. lai ēd ko redz, ja negrib to, ko es'taisu :D