sirdnA

Ungārs Imre Guļašs minūtē nosvilināja divus metrus nervu. Ginesa rekords.

Kaut kāds pilnmēnesis iestājies, vai? Jūtu tieksmi izdarīt ko sevišķi varonīgu, piemēram, noraut tās nolādētās krāsns durvis, kas, uzpūšot niknākai vēja brāzmai, neganti dārd pa visu māju. Tad ar plikām rokām saraustīt visu krāsni gabalos un dūmenī iestampāt kaķi, lai vējš nevelk.

Kaķīša, sasodītā lopa, drusku žēl.

Vai arī izdarīt ko sabiedriski derīgu, piemēram, paņemt pagali un aiziet uz vārtrūmi pavaktēt tos sniega lāzerus, kas regulāri piemīž minēto vārtrūmi. Domāju, man ir morālas tiesības viņus nosist.

Man ir tonnām morālu tiesību. Tas nospiež sirdi, prātu un viskautko citu, kam vajadzētu brīvi lidināties un pa brīdim laimē diet. Tik daudz tiesību un tik maz jēgas no tā visa.

Kaut jel miegs būtu uznācis, vai?