sirdnA

Ah, saldās perversijas...8)

Katram jau, kā zināms, sava uts (un kurš liedzas, tam ir divas!).

Iespējams, ka minētie tautiešu tūkstoši, pie kuriem, man tā liekas, varu samērā droši pieskaitīt arī sevi, bīstas no paģirām, kuras neizbēgami seko dzīves svētkiem un tamdēļ nemaz tos svētkus nesvin, bet jūtas laimīgi un dabas likumus apšmaukuši ar savām ciešanām avansā? Pie sevis miglaini cerēdami, ka par šīs zemes ciešanām nāks ahūnā atmaksa aizsaulē, iespējams.

A kaimiņienes govs - ak, kārtīga latvju cietēja tādu govi apraudās kā pašas miesīgu meitu un kaimiņienei piebrēks pilnu galvu (lai tā mačka riktīgi saprot, kādā ūkstī nonākusi!). Prieks un smaids atplauks tikai mājās aiz aizvērtiem aizkariem un izslēgtas gaismas.