! ! ! |
[27. Maijs 2004|11:19] |
|
|
|
Comments: |
Nee... runaa pa manii, man neko nesakot, bet es visu zinu... jo tas notiek taa, lai es to dzirdeetu, uzzinaatu...tur jau tas prikols. Ka gluzhi sleepts tas nav, jo zin, ka tixs liidz maniim.. Un ja es to tapat visu uzzinu, kape nepasaka man personiig...tapec ka gleevi ir ! Un man no taa, ne silts ne auksts, ka ko taadu runaa..... tik riebj ka jau tur melus iepin, un jauc nevainiigus cilveekus..
Ja tas patiešām ir domāts tā, ka tu to noteikti uzzināsi, tad tas ir tikai un vienīgi domāts tevis pazemošanai un (vai) aizvainošanai. Tā nav gluži gļēvulība, ka nevar pateikt. Gan jau, ka var, tikai grib to izdarīt īpašos apstākļos, t.i. citu klātbūtnē (priekšā) ... tas, ka, apvainojot kādu, iejauc melus ir normāla parādība tajā gadījumā, kad grib kādu patiešām aizvainot, jo ne vienmēr ar patiesiem faktiem pietiek. Tā nu tas ir ... tādas lietas ir jāpieņem un jāpieņem ir arī tas, ka tādi cilvēki pastāv un (vai), ka cilvēki tik pretīgi var rīkoties. Vispār dzīve jau nav godīga - tiec tam pāri. Bet lai vai ko - neiesaku atdarīt tiem cilvēkiem ar to pašu.
Nu aizvainoshanai.....ticamaak jau.. Bet man, vinjas paarmetumi - ir pie vienas vietas, tik riebj, kaa teicu, piiti tiek meli klaat, un jaukti iekshaa nevaidziigi cilveeki. Un atdariit, ar to pashu, es netaisos.....krist liidz tadam limenim, tik gribu aci pret aci parunaat... ja protams, tas visspar ir iespeejams. Jo ignoreets ir pietiekoshi tas viss, un aizgaajis ir pataal, jaapieliek tam punkts... cik var, taa dariit... ;/
Ja tu viņai parādīsi, ka tas, ko viņa/viņš/tas saka tev ir pilnīgi vienalga, tad zudīs jēga viņas aizvainojumiem. Ļoti pareizi, ka viņas pārmetumi tev ir pie vienas vietas. | |