Mental Asphyxia - Post a comment

August 20th, 2007

01:35 am - War. Destruction.
Es pat vairs nezinu, kādā valodā rakstīt, jo domāju es vismaz trijās vienlaicīgi.
Nupat nolēmu atlaist savu problēmu. Pēc principa "dzīvosim - redzēsim". Es ticu liktenim, tāpēc ticu, ka, ja kaut kam jānotiek un jāmainās, tad tā tas noteikti būs, jebkurā gadījumā.
Varbūt es vienkārši vairs nevaru par to domāt - nav spēka, smadzenes kūp. Jā, pēdējā laikā es par daudz domāju (lai arī veltīgi). Gan par to pašu problemātisko situāciju manā galvā, gan arī par citām būtiskām iespējamībām, kas, iespējams, pārtrauks jebkādus domāšanas procesus manā prātā uz visiem laikiem.
Pa šīm pēdējām nedēļām mana vērtību sistēma ir kardināli sevi pārkārtojusi, pat brīnos.
Izskatās, ka drīzumā varēšu rakstīt "es jūtu kā viss manī sabrūk un pazūd nebūtībā, paliek tikai tukšums tur, kur agrāk bija viss" tipa tekstus. Savādi, es tagad māku paredzēt, bet tik un tā neko nedaru savā labā.
Nesen redzēju sapnī, kā es mirstu. Ne īpaši patīkami. Bet vismaz es neredzēju sevi jau mirušu. Lai nu kā, vairāk baidos es no svešas nāves, ne no savas.

Reply