June 24th, 2008
12:11 am - Quotes [Error: Irreparable invalid markup ('<pizza|:>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]
<Pob> GUYS, EVERYWHERE! I just discovered the best chat up line EVER!: "Does this smell like chloroform to you?"
<Crispy> I used to have black friends, but my dad sold them all.
<Pizza|: anyone know of some good mp rpgs <kessel: RL is good <Pizza|: whats rl ? <kessel: Real Life <Pizza|: link ?
<veryinky> Personally I'd rather be adopted. Since it would mean that I was picked instead of randomly produced.
*** Now talking in #math <Jahidi> One time nnitro sent me a picture of himself wearing nothing but a calculator.
TANK Ex Mortis: I HATE WINDOWS!!!11one AkiraBlast45387: ha AkiraBlast45387: y? TANK Ex Mortis: "Cannot delete file: It is being used by another person or program. Close any programs that might be using the file and try again." TANK Ex Mortis: WHAT FILE, YOU SHITHOLE OPERATING SYSTEM!? TANK Ex Mortis: If I was on Linux, it'd be like "There was an error, program X doesn't want you to delete that file. Here's a helpful link to teach you how to get around that. Would you like some tea?" TANK Ex Mortis: Of course, when I want to install something on Linux, it says "You can't install that until you install these 50 libraries, update these 3 drives, downgrade this 1 driver, and pick my mom up from the airport." TANK Ex Mortis: Whereas with Windows, it says "Click the next button over and over again until the program is installed. It will then work perfectly unless it doesn't." TANK Ex Mortis: Unless it's made by Valve, in which case it says "DIEDIEDIEDIEDIEDIEDIEDIE" and blows up your computer. ;_;
<Maxim-> these fortune cookies are lame <Maxim-> mine says "You are going to have some new clothes."
<Clitlover> I am not into that. <Clitlover> How about roleplay? <Nikki21[woaHOTTY]> ok <Nikki21[woaHOTTY]> i'll be the dungeon master
<azrael69> <----retarded <madman`> true---^ <FlipMo> azrael69: pics plz
Madman: У нас в универе есть нефтехимический факультет. А во дворе написана надпись: "Скоро кончиться нефть, вы всё ещё хотите здесь учиться?"
Читал инструкцию по установке дров на видюху для ХР и Висты - у Висты на один пункт больше. П.4. Установка драйвера трудоемкий процесс и занимает определенное время, пожалуйста подождите. У ХР такого пункта нет.
|
01:47 am Pieskāriens tai mēbelei neko nemainīs. Elīra tai piekļaujas, cik cieši dzīvam cilvēkam neuzdrīkstētos piekļauties nekad. Viņas ķermenis un chella ķermenis cieši blakus, tie tajā vienīgajā mirklī rada perfekto kompozīciju, ko gadiem meklēja Štradas mākslinieki. Gari, lokani pirksti maigi glāsta gludo koka virsmu - tā elpo kā dzīva caur Elīras ādu. Pametusi pēdējo apsēstības pilno skatu atpakaļ uz Mariju Elīra pazuda dušā, ļaudama sīkām ūdens straumēm glāstīt savu ādu kā viņa pati tikko tika glāstījusi savas mīļotās lakoto virsmu. Chells vārdā Marija pazīst vairak mīlestības nekā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Ūdens nomazgā sāpes no cigarešu apdegumiem uz rokām un pleciem, pie kakla. Dažas rētas sāk asiņot, bet ūdens aizskalo sāpes. Tachu nekad mūžā viņa neradīs mieru ūdenī, to var tikai ugunīs. Neko viņa nemīl vairāk kā Mariju, tachu pēdejā laikā arī instruments vņu dīvaini satrauc, nedod miera tās harmoniskais skanējums. Elīra izslēdz karsto ūdeni un ietinas zīda drānā, atraisa sprādzi, ļaudama matiem lipt klāt mitrajai ādai. Tam nebūs notikt, viņa domā, tas tā nedrīkst beigties. Lai ko viņa teiktu, viņa mīl dzīvot. Mūžīga dzīve ir viņas dāvana, nevis lāsts, kā tiem citiem. Tie citi nesaprot, cik tas ir brīnišķīgi - ne mirkli nedomāt par nāvi.
Kad Elīra bija pavisam maza, viņa ik nakti redzēja nāvi, viņas bālos vaibstus un dzirkstošās acis savos murgos. Viņa baidījās no nāves ik mirkli. Līdz beidzot, ap saviem 20 viņa satika personu, kas noliedza bailes. Šī persona dāvāja Elīrai to, ko viņa sargā, cik spēj - mūžīgās dzīvības dāvanu. To, kas ļāva ik nakti grimt liesmās, mirt, lai spētu atkal uzelpot. Štradas ļaudis tic, ka uguns pazudina. Bet tie arī tic, ka vienīgais veids, kā tīram no visa pasaulīgā tapt un ieraudzīt pasauli no jauna, - mirt un pārdzimt. Bet Elīra atrada savu dievišķo rituālu.
Mēness dieviete vēro, kā viņas āda sachokurojas un nodeg, kā liesma atkailina kaulu. Caur sāpēm - šķīstīties, to vajag pat dievietēm, tādām kā viņa. Caur sāpēm - atkal atrast savu pareizo ceļu, sevi. Jo ūdens nesāp. Mēness dieviete dejo, kamēr viņas miesa atjaunojas tikpat mokošās sāpēs kā tikko tā dega un kūpēja. Viņa vēl jūt dūmos degušas ādas smaržu. Tā atgādina ceriņus benzīnā. Ik vakaru Mēness dieviete ir fēnikss, kura mokošo neglītumu nekad nevienam nebūs redzēt. Un ik nakti viņa dejo valsi ar to nāvi, kuras agrā bērnībā bijās visvairāk. Elīra tai tagad ir kā māsa, pašai nāvei.
Joprojām kaila, ar lēni dzīstošiem apdegumiem uz muguras viņa no jauna pieglaužas savam mīļotajam instrumentam un atkal nav nekā cita pasaulē, vienīgi Marija ar tās neatkārtojami elegantām aprisēm. Skaistule ieelpo nakti kopā ar mīļoto dievieti, kas vēlāk to aptvers ar kājām un sūtīs naktij visdaiļākās melodijas pa atvērto balkona logu. Un viņi visi kļūs mūzikas paverdzināti turpat, zem divu daiļavu logiem. Melodija turpina skanēt Elīras prātā, kad viņa neiespējami uzmanīgi atkal atbalsta Mariju pret marmora sienu un dejo nakts vējā, basajām pēdām knapi skarot parket grīdas. Bet viņas mākslas vergi dzird, ka viņa dejo valsi ar neredzamu virpuli, kuru savukārt sajust var iikatrs. Tajā ir viss, kas pieder Elīrai...tik sasodīti daudz. Viņas mūžība, sāpes, neizsīkstošais prieks un enerģija, viņas mīlestība pret Mariju, viņas uguns un viņas vējš, viņas nāve, katra viņas elpa, visas viņas asaras... Tieši tāpēc šim stāstam nekad nebūs beigu.
|
|
|
|