|
January 1st, 2008
03:45 am - Venēras pārdomas.
Haha, neliels metāla tauriņš tai mirklī uzšķērž iekšas. Cilvēki parasti ilgojas pēc šīs sajūtas. Kāpēc viņi tad neilgojas pēc sālsskābes uz savas ādas? Esmu mēģinājusi, tas ir tāpat. Tikai tā, it kā sālsskābe būtu iekšā. Kā mazi bērni bez kājām, goda vārds - tā cilvēki bez prāta, žēlojami un nožēlojami reizē. Tik bezpalīdzīgi. Izjust sāpes, vēl neredzētas, tas ir viņu galamērķis, nebeidzama agonija, kas nekad nenovedīs pie nāves, tachu liks zaudēt pēdējās saprāta paliekas. Cilvēki sevi tik ļoti nemīl, ka cenšas darīt visu, lai tikai paliktu bez kauliem. Pagaidiet, ko es tikko teicu? Bez kauliem? Nene, pat ne bez zarnām vai liesas, lai paliktu bez saprāta, lai kļūtu akli aiz sāpēm. Uzduriet savas acis uz mietiem un parādiet visai pasaulei! Pasaules smaidu tas darīs plašāku gluži kā skalpelis draņķīga ķirurga rokās. Vai, te ir daudz draņķīgu ķirurgu ar drebošām rokām. Es iepazinu tos visus. Bīsties! Nejau nāves, bet tādas skaisti sakropļotas dzīves, kas nebūs nekāds nopelns no malas. Katrs pats sevi sakropļo ar savām trīcošajām plastiskā ķirurga rokām, piešujot sev deguna vietā klāt lieku kaulu, izgriežot ārā acis tā, lai acu dobumi iegūtu sirdsveida formu. Nejau tās sirds, kas reizēm pumpē asinis, protams. Ak jā, cilvēka asinis, dzīvības sula - viņi ir tik izšķērdīgi. Ja mana dzīvība būtu atkarīga no šīs sarkanās vielas, es par to rūpētos kaut nedaudz vairāk. Inde un gaiss, to viņi ielaiž sev vēnās ik dienas, kā es to redzu. Viņi nenomirst, muļķi, viņi domā, ka miers un palaiž gaisā jau kūpošu balodi, kurš kādreiz skaitījās balts, no kura tagad pāri vien skelets ar dažiem miesas fragmentiem. Tā es to redzu. Lai gan arī manu seju līdz ar acīm izknābāja putni.
Current Music: Antimatter - Angelic
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |