|
September 17th, 2007
11:01 pm - Astrid De'Gray
Tu nezini gan, ko domā, neko Tu nezini. Tu pat nenojaut, ko nākamo skars Tavas rokas - iespējams, tā būs mana seja, ko tās aptraipīs asinīm. Apžēlojies, Tev joprojām asiņo rokas, Tavas skaistās plaukstas. Nežēlīgi nežēlīgā pasaule Tev darījusi to, lai gan lielākoties Tu pats. Viņai to palūdzi. Ak, tad jau Tu neelpo, bet Tu esi šķīsts, jo Tu nepazīsti vairs mani. Tu domā, ka sapnis, bet es gan zinu. Tu mani vairs nepazīsti, jo pārāk tālu, par daudz, pārlieku šķīsts, bet es - Tevi? - O, jā! Es elpoju Taviem daiļajiem, asiņainajiem vārdiem, Tavas domas, nežēlības un sāpju pilnas, iemiesojušās manos jaunajos spārnos.
Mēs vērojām gaismu un tumsu, abus reizē gan - Un tagad Tu runā.Bet Tu redzi, ne skaties, Tu dzirdi, ne klausies, izjūti, nevis centies sajust. Bet Tu modīsies no sapņa un tas būs skaistākais mirklis, ko pazīst esība.
Current Mood: windy
Current Music: Therion - Typhoon
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |