a pēc kādas tad man vēl mērīt, pēc tavas varbūt? interesanti, kā tu to iedomājies. es taču vispār neko par tādu dumjoputnu nezinu. bet tiešām - pēc kādas mērauklas, a? protams, ka mana pieredze ir ierobežota. a ko tu iedomājies, ka tava nav ierobežota? es gan neko par supernormālumu neko neesmu minējis. vai man sava pieredze būtu jāuztver kā nenormāla? Tas, ka man ir mīloši vecāki, kurus es mīlu, tas ir tas nenormālums? vai tas, ka bērns rodas no sievietes un vīrieša dzumsakara, tas arī ir kaut kas nenormāls? Vai varbūt tu gribi te atnākt un nodzīvot manu dzīvi? cik tev putniņ gadu, tev vispār pietiks laika? katrs dzīvo savā virpulī un nekādu citādu pieredzi nemaz nevar izjust kā vien savu un arī citas pieredzes, kuras manī iekļūst, arī paŗvēršas par manu pieredzi, jo es to redzu ar savām acīm (gan reālajām, gan metaforiskajām). man tu esi tikai burti, kas iekļuvuši manā apziņā un es te tagad kaut ko klabinu. jebšu tu esi iedomājies, ka varētu man kaut ko jaunu par šo pasauli, putniņ? nu varbūt izklaidēt tu mani varētu? smagi šaubos, kaut kā neredzu tevī izklaidējošo resursu.