Pegijas · Lī · interjers

Man nesen bija saruna ar vienu talantīgu fotogrāfu, kurš radījis ļoti labu fotosēriju par vīru, pie kura sapnī nāk barons un stāsta, ka vēlas par sevi muzeju. Es viņam it īpaši norādīju uz vienu kadru, kas mani īpaši intriģēja, un viņš atbildēja: jā, bet, zini, pēc šī kadra es atbraucu. Jau iepriekš zināju, kādam tam jāizskatās, un šeit es zināmā mērā manipulēju ar jums, skatītājiem. Ar šo sarunas fragmentu es gribu ieskicēt to, ka fotoaparāts, kā jebkurš zīmulis vai, ja vēlies, arī ota, ir ierocis, lai kaut ko paveiktu. Tā ir darbība ar zināmu virzību uz kaut ko, vai nu, lai risinātu savas iekšējās psihozes, vai, lai manipulētu, vai, lai meklētu patiesību cerībā tādu atrast. Šādā ziņā jebkurš mākslas darbs var tik reducēts uz šīm darbībām. Konkrētu rīcību ar -kas, dara ko, kāpēc. Vispār palasi Sontāgas eseju par Diane Arbus "Par Fotogrāfiju" , ja nemaldos.