Žižeks saka, ka kādreiz varoņus/ģēnijus apbrīnoja tieši tāpēc, ka uz visas viņu vēsturiskās un cildenās, pārlaicīgas misijas fona, tiem bija kaut viena vājība, kaut viena cilvēciska un citiem tuva iezīme, jo citādāk cilvēki viņus neapbrīnotu, viņi tiem ūtu tāli un neaizsniedzami, bet mūsdienās ir tā, ka par "varoņiem" kļūst tie visur-esošie mūsējie, kas visādos talk šovos vai blogosfērā līdz sīkākajam sīkumam izpreperē savu gultas dzīvi, vēdera izeju, dzemdības, domas par pasaules kārtību un nekārtību, utt