Kļūstam eiropeiskāki, bet ar mēru. Viendien uz "prezidentu mājas" stūra pie sarkanās gaismas man blakus nostājās itālisks kungs. Spīdīgs, iededzis galvvidus, dārgs krekls ar smalku rozā rūtiņu, tumšzila žakete ar zelta pogām un tā tālāk. Nostājās un sulīgi nospļāvās braucamās daļas virzienā. Uzreiz padomāju: nu, ja, viņš maksā lielus nodokļus, lai kāds pēc viņa vāktu. Mums, nabagiem, pašiem saviem spēkiem jābūt tīrīgiem.