Pegijas · Lī · interjers

Es tieši to pašu gribēju jautāt, ko Kants jau pajautāja.

Vispār man galvā bija kaut kas līdzīgs par tām atbalsta grupām, es tikai to vēl vārdos nebiju nosaukusi. Tā, ka it kā saproti, ka mīļi domāts jau un tas viss, tomēr kaut kādā netiešā veidā tas tikai asistē dročīšanai uz savām nelaimībām, kas atkal nav nemaz labi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc man laiku pa laikam nāca virsū tās vēlmes iznīcināt visus savus sūdzību kanālus, jo man sāka šķist, ka moška es sūdzos tikai tāpēc, ka to ir/bija kur darīt. Ne tikai sūdzēšanās, bet arī vispār visi tie heitspīči un tml. Tagad laikam netīši sev esmu vienkārši aizliegusi rakstīt vispār, ja nav nekā laba, ko pastāstīt. Ne jau tā drastiski kultivēt kaut kādu Katrīnas Pasternakas pozitīvismu, bet vienkārši neartikulēt to tīņu stresu, ko dažkārt veselais saprāts nav savlaicīgi no domām izbanojis.