es jau teicu, ka nepratu tā salikt akcentus, lai tas neizklausītos pēc vajadzīgu iniciatīvu nosunīšanas. Ir, protams, dažādi priekšstati par to, kas vajadzīgs, un kam, turklāt nav tā, ka nebūtu dažu tiešām labu un interesantu mazo ražotāju un servisu, bet ir kaut kāda mistiska paškritikas trūkuma spunde parauta vaļā ar visu šito radošuma propogandu. Daži pat pamet savus normālos, neradošos darbus, lai, tipa, attīstītu vaļaspriekus, jo "ja cilvēks darīs to, kas patiešām patīk, tad tas patiks arī citiem, un tas nevar neizdoties." Diemžēl pat tās etnogrāfiskā darba tikuma mītā balstītās iedomas par savu roku defoltajām prasmēm neiet kopā ar idejām - te prasmju pietrūkst, te - ideju. Bet bieži nav ne viena, ne otra, bet vai tad kāds ir gatavs sev ko tādu atzīt, šajā pozitīvisma veicināšanas totalitārismā?