Un tad pie garančas karmenas zingarā no mājas stūra pēkšņi garām panesās mans pirmais taurenis. Dzeltens, protams. Sekojot viņam, skatiens pacēlās uz bērziem aiz pirts jumta, kas tādā gaismā kā tagad parasti liek fantazēt nez ko par to, kā būs, vai varētu būt. Nu, re, un tagad tenors dzied savu la fleur