laikā starp puspieciem un septiņiem šorīt ilgi intervēju Zahu Hadidu kaut kāda stadiona tukšajās tribīnēs. Īstenībā man par viņu nekad nav bijusi liela interese, sapnī pie manis ierotējusi droši vien tāpēc, ka sociālie tīkli par viņu joprojām nenorimst.
Vai arī es pie viņas, baigi svešā tā vide priekš manis, stadions (kas tika pamazām posts vakara futbola mačam), vip loža, kas bija arī viesu nams, kurā notika arhitektu plenērs ar tātad Zahas piedalīšanos, un tā tālāk. Vienā brīdī netālu garām nogāja lemurs un kalevala vienādi blondās parūkās. Noteikti ne kā karsējmeitenes, drīzāk kā kādas radikālas demonstrācijas dalībnieces. Māju viņām, bet viņas kā caur stiklu - nepamanīja, noignorēja.
Zaha bija neticami pretimnākoša un runātīga, atļāvos pat dažus kritiskus komentārus par viņas topošo projektu. Tas ir, nevis par pašu viņas objektu, bet veidu, kā viņa vāc izejas materiālus. Zināt, arhitekti vienmēr uzsver konteksta nozīmi jeb to, cik svarīgi iepazīt vietas vēsturi un saprast vietējās kultūras īpatnības pirms projektēšanas un tā tālāk (pat ja pašu projektētais beigās bieži izskatās pilnīgi citplanētisks.) Nu, lūk, Zahas izpētes materiāli, tie kurus viņa man rādīja, izskatījās kā kaut kas starp lonely planet tehnisko formālismu un priekšstatiem, ko par vietu var gūt no suvenīrattēliem uz konfekšu kastēm.
Un vēl viens kaitinošs moments - pat pats savā sapnī nebiju tik liels un nozīmīgs, lai Zaha sniegtu interviju ekskluzīvi man vienam. Tur bija vēl viens kolēģis, tāds kopts un seksīgs latino, lai gan ar nelielu svara deficītu (bet kuram gan te tāda nav). Un viņš uzvedās pretīgi. Tā, kā uzvedas, kad klātienē konkurē par vienu iekāres objektu: ar uzmanības pieprasīšanu tikai sev visos iespējamajos veidos. Un lai gan viņa jautājumos bija daudz acīmredzamas lišķības, un viņa ķermeņa valoda brīžiem bija tik izaicinoša, ka es domāju, akkungs, kā tev nav kauna - viņa taču ir trīsreiz vecāka par tevi - tomēr šķita, ka Zahai tas patīk, un mentāli viņi viens otram ir savējie, no vienas kultūras, tā teikt, bet eksotiskais svešais šajā trijotnē esmu es. Pelnījis, protams, pieklājīgu attieksmi un izvērstas inteliģentas atbildes uz saviem jautājumiem, tomēr svešais. Zaha noteikti nav feministe.
Vai arī es pie viņas, baigi svešā tā vide priekš manis, stadions (kas tika pamazām posts vakara futbola mačam), vip loža, kas bija arī viesu nams, kurā notika arhitektu plenērs ar tātad Zahas piedalīšanos, un tā tālāk. Vienā brīdī netālu garām nogāja lemurs un kalevala vienādi blondās parūkās. Noteikti ne kā karsējmeitenes, drīzāk kā kādas radikālas demonstrācijas dalībnieces. Māju viņām, bet viņas kā caur stiklu - nepamanīja, noignorēja.
Zaha bija neticami pretimnākoša un runātīga, atļāvos pat dažus kritiskus komentārus par viņas topošo projektu. Tas ir, nevis par pašu viņas objektu, bet veidu, kā viņa vāc izejas materiālus. Zināt, arhitekti vienmēr uzsver konteksta nozīmi jeb to, cik svarīgi iepazīt vietas vēsturi un saprast vietējās kultūras īpatnības pirms projektēšanas un tā tālāk (pat ja pašu projektētais beigās bieži izskatās pilnīgi citplanētisks.) Nu, lūk, Zahas izpētes materiāli, tie kurus viņa man rādīja, izskatījās kā kaut kas starp lonely planet tehnisko formālismu un priekšstatiem, ko par vietu var gūt no suvenīrattēliem uz konfekšu kastēm.
Un vēl viens kaitinošs moments - pat pats savā sapnī nebiju tik liels un nozīmīgs, lai Zaha sniegtu interviju ekskluzīvi man vienam. Tur bija vēl viens kolēģis, tāds kopts un seksīgs latino, lai gan ar nelielu svara deficītu (bet kuram gan te tāda nav). Un viņš uzvedās pretīgi. Tā, kā uzvedas, kad klātienē konkurē par vienu iekāres objektu: ar uzmanības pieprasīšanu tikai sev visos iespējamajos veidos. Un lai gan viņa jautājumos bija daudz acīmredzamas lišķības, un viņa ķermeņa valoda brīžiem bija tik izaicinoša, ka es domāju, akkungs, kā tev nav kauna - viņa taču ir trīsreiz vecāka par tevi - tomēr šķita, ka Zahai tas patīk, un mentāli viņi viens otram ir savējie, no vienas kultūras, tā teikt, bet eksotiskais svešais šajā trijotnē esmu es. Pelnījis, protams, pieklājīgu attieksmi un izvērstas inteliģentas atbildes uz saviem jautājumiem, tomēr svešais. Zaha noteikti nav feministe.