gribēju jau kā Sakss rakstīt provinciālā protestantu saliņa barbaru mežos pie mežonīgajām slāvu upēm, bet Jēkaba laikos Kurzemē katoliskais glamūrs bija dzīvīgs un stiprs, un, iespējams, tieši tas joprojām ļauj lepoties ar šķūnīti un palisāžu žogu tam apkārt (ne lielāku par Lipkes memoriālu, starp citu, piedodiet, es nebeigšu to slavēt) kaut kur uz salas āfrikas upes deltā un tādu pašu uz knapi divdesmit gadiem tobāgo. Runā, ka daži bijušie tur joprojām saucoties Ozolinsh.