Pirmo un vienīgo reizi man jātiek skaidrībā ar savām sajūtām šajā jautājumā. Man šķiet, ir absurdi runāt par ieguvumiem, par produktivitātes pumpēšanu ar komerciālu svaru, izmantojot citu autoru augļus, ja tāds tagad ir arguments vietējā autortiesību tirgū. Civilizācijā faktiski nav iespējams neietekmēties no kaut kā, kas nebūtu kāda autora darbs. Arī mūsu attieksmes un izvēles ir lielākoties patapinātas, bet dabiskā, "necivilizētā", uztvere - aizgūta, pat ja tā šķiet tikpat dabiska kā elpot. Tikpat absurds man škiet arguments, ka "man kā autoram pienākas", kurā es vispār nedzirdu vārdu "autors", bet tikai vārdu "pienākas", un kurā es nesaklausu īstena autora kā radītāja bījību un pazemību. Jo, kurš gan vēl vairāk par vienkāršu patērētāju barotos no civilizācijas vai pat dabas labumiem kā autors!
Man ir grūti iztēloties reizē domājošu un alkatīgu cilvēku, kam autora bījības un pazemības vietā ir tukšums, ko aizpilda ar procentiem un pelnītu "cilvēka cienīgu dzīvi". Kādu cilvēka cienīgu, ja vienīgā cilvēka cienīgā ir, ka tur, galvā nav tukšums, kas jāaizpilda ar procentiem!
Tāpēc es, cik varu (kamēr neizrauj pagalma vidū un nenospārda), kačāju savu produktivitāti, nevienam it kā nemaksājot par koptas mūzikas, mākslas, arhitektūras, tehnoloģiju un viedokļu baudīšanu, jo tas man ir kā elpot. Es esmu tāds, kādu mani šie autori ir radījuši, un par to katru brīdi arī maksāju.
Man ir grūti iztēloties reizē domājošu un alkatīgu cilvēku, kam autora bījības un pazemības vietā ir tukšums, ko aizpilda ar procentiem un pelnītu "cilvēka cienīgu dzīvi". Kādu cilvēka cienīgu, ja vienīgā cilvēka cienīgā ir, ka tur, galvā nav tukšums, kas jāaizpilda ar procentiem!
Tāpēc es, cik varu (kamēr neizrauj pagalma vidū un nenospārda), kačāju savu produktivitāti, nevienam it kā nemaksājot par koptas mūzikas, mākslas, arhitektūras, tehnoloģiju un viedokļu baudīšanu, jo tas man ir kā elpot. Es esmu tāds, kādu mani šie autori ir radījuši, un par to katru brīdi arī maksāju.