Lasu lubeni, bļa, un visu laiku ņirgāties gribas. Par tiem klišejiskajiem ārienes aprakstiem, ar ko sāk katra jauna personāža parādīšanos. Nedomāju, ka tas izklausās tizli tikai sakarā ar šobrīd valdošo profilbilžu laikmetu. Tas vienmēr ir lasījies tizli. Pamēģiniet savu ārieni aprakstīt, vai manu. Policejiski, piemēram: vājas, vidējas, soprtiskas miesasbūves. Vai mazliet literārāk - kalsns vai pilnīgs, tādi šitādi vaibsti, matu krāsa, acu dziļums. Pretīgi lasīt. Turklāt nevienam autoram vēl nav izdevies to kaut cik saskaņot ar tēlu, ko uzbur varoņa runasveids vai rīcība dažādās situācijās. Par ko mēs viņus mīlam - par zilo džemperi uz vidējas miesasbūves un brūnajām acīm?