Atzīt savu sakāvi strīdā (nevis padoties, izstāties, bet tieši atzīt) ir tas pats, kas piekrist oponentam jeb zināt to pašu, ko oponents zina, bet vienkārši nebūt iepriekš pašam to tādā veidā noformulējušam. Neatzīt tāpēc, protams, nenozīmē pretējo uzreiz, bet ir nekonkrētāk. Par sakāvi sekojoši var pateikt tikai paldies, ja esi pietiekoši gudrs, lai to apzinātos. Jā, esmu dzēris, atzīstu.