pieklājība, protams, ka izglābs pasauli, bet fak cik tāls ceļš līdz tam vēl ejams.
pamanīju viņu, kā man šķita, iečekojot pieturas miskasti. izvairījos, lõģiski, tipa, nepazinu, un nostājos nostāk, cik spēka ignorēdams.
skolā viņa iesauka bija čukča, putnubiedēklis, katrā tāds bija. viņu dauzīja un izsmēja visi, kas vien jutās stiprāki. to pat nevar nosaukt par atpalicību, nemainīgo, atvērto stāvokli, kādā tādi kā viņš atradās toreiz un turpina būt vienmēr. sišana un ņirgas uz viņiem neatstāj nekādu iespaidu, kā rādās. visnežēlīgākie, protams, bija tādi twisted mērkaķīši kā es, kas karaļus lauvas (deģenerātus kā toreiz tā tagad savos maksimums autoservisos), kūdīja uz čukču, lai tie aiz garlaicības nesāktu aiztikt pašu. bet tādi čukčas savā pirmatnējā nevainībā tik un tā tevi uzskata par draugu, nāk klāt runāties par matemātiku un literatūru, kas tevi, protams, interesē, bet akkungs kāds kauns, ne jau tāpat kā viņu.
čukča, fak, atpazina, un viss tāds ārkārtīgi priecīgs par satikšanos nāca klāt sveicināties.
čukča, es neesmu draugs! grow up, čukča. es izliekos pieklājīgs, un pat ne tāpēc, ka cilvēki skatās, ja neskatītos, es vēl daudz ļaunāk pieklājīgs būtu, jo tad nebūtu uz viņiem vēl paralēlais "ak, nu jūs taču zināt tādus" jātēlo.
es esmu slikts cilvēks, čukča, atvaino. man vēl tāls ceļš ejams.
pamanīju viņu, kā man šķita, iečekojot pieturas miskasti. izvairījos, lõģiski, tipa, nepazinu, un nostājos nostāk, cik spēka ignorēdams.
skolā viņa iesauka bija čukča, putnubiedēklis, katrā tāds bija. viņu dauzīja un izsmēja visi, kas vien jutās stiprāki. to pat nevar nosaukt par atpalicību, nemainīgo, atvērto stāvokli, kādā tādi kā viņš atradās toreiz un turpina būt vienmēr. sišana un ņirgas uz viņiem neatstāj nekādu iespaidu, kā rādās. visnežēlīgākie, protams, bija tādi twisted mērkaķīši kā es, kas karaļus lauvas (deģenerātus kā toreiz tā tagad savos maksimums autoservisos), kūdīja uz čukču, lai tie aiz garlaicības nesāktu aiztikt pašu. bet tādi čukčas savā pirmatnējā nevainībā tik un tā tevi uzskata par draugu, nāk klāt runāties par matemātiku un literatūru, kas tevi, protams, interesē, bet akkungs kāds kauns, ne jau tāpat kā viņu.
čukča, fak, atpazina, un viss tāds ārkārtīgi priecīgs par satikšanos nāca klāt sveicināties.
čukča, es neesmu draugs! grow up, čukča. es izliekos pieklājīgs, un pat ne tāpēc, ka cilvēki skatās, ja neskatītos, es vēl daudz ļaunāk pieklājīgs būtu, jo tad nebūtu uz viņiem vēl paralēlais "ak, nu jūs taču zināt tādus" jātēlo.
es esmu slikts cilvēks, čukča, atvaino. man vēl tāls ceļš ejams.