Pegijas · Lī · interjers

Slāpēti, bet ļoti rupji lamājos par muteres uzmetienu - dezinficējoši sanējošais brīnumpreparāts nesniedz apsolīto atvēsinoši anestezējošo efektu. Kaut gan eiforiski baudpilno nogurumu arī nenomāc. Varbūt pat saņemšos vēlāk apstrādāt arī otro un trešo brūci.
Vakarnakt dāmas mani mazliet izsmēja par šodienas plānu, bija pat brīdis, kad nopietni apsvēru parādīšanos maratonā melnā žaketē ar rozi pogcaurumā un šampi divriteņa pudeļu tureklī (kura man nemaz nav tāpat kā mača noteikumos prasītās ķiveres), taču pēc 3 stundu miega saņemtā īsziņa, kurā bez kādas čomiskas apcelšanas, tika pausta neticība manām spējām saņemties, ātri sagatavojos braucienam vislabākajā šobrīd iespējamajā veidā. Daudzmaz ticamu ķiveri laipni piedāvāja alfas rimi...

Starta punktā, lai mazinātu uzbrūkošo apjukumu, iekšēji ironizēju par konkurentu ārkārtīgo nopietnību, visiem tiem profesionālajiem pričendāļiem, kostīmiem, ekspertu runām. Tautas klasē startēja pāri par tūkstotim entuziastu (kkā biju palaidis garām vārdu mountain-bike pasākuma nosaukumā. Mans kumeļš ir glīts pilsētas variants, kura rolsroisa tipa dubļubleķiem tiešām labāk piestāv melna žakete). Braucienā ārā no pilsētas, pirms dalībnieki izretotos atbilstoši spējām, atrados kautkur pa vidu. 5.minūtē pilsētas asfaltu nomainīja līkumota grantene ar padsmit grādu kritumu. Garāmlidojošie konkurenti savstarpēji sakliedzās, ka nesamies lejā ar cienījamiem 50 km/h. 6.minūtē sapratu, ka kritīšu, 6,001.minūtē kritu...

Mīļotie kinorežisori un dzejnieki, variet droši piesavināties šo skatu - necaurskatāmā priekšejā pustūkstoša saceltajā putekļu mākonī simamura asiņains mētājas ar divriteni uz muguras, bet tūlīt aiz viņa aizmugurējais pustūkstotis - tiešām nesaprotu kādā veidā orientēdamies telpā - ar to pašu ātrumu izbrauc viņam cauri nepieskardamies. Jebkādas ironijas pamests es slējos kājās un nesos viņiem pakaļ ar to pašu sajūtu, ko apraksta dakteris peļevins savā stāstiņā par vilkačiem - nekāda prāta, katrs celms, slīkšņa un bedre pat pirms apzināta pati piesakās kaut kur ķermenī kopā ar vienmēr zinātu padomu, kā to vispareizāk pārvarēt.
Bija gan daži atmetieni riebīgajā realitātē, ko veidoja ceļā sastaptie maratonisti un nicināmais sacensību gars, ko tie manifestēja līdz ar visām no tā izrietošajām cilvēka cienīgajām sekām.