Pegijas · Lī · interjers


27. Februāris 2008

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Ja pa dienu nepaēd pusdienas (un es regulāri nepaēdu, jo pirmkārt mēdzu nākt uz darbu ap to laiku, kad kolēģi iet pusdienās un tāpēc pievienošanās viņiem man šķiet neētiska; otrkārt - kopš vvo esmu iemācījies ēst tikai tad, kad rodas tāda iespēja), tad vakarvakara 500 grami alus, 200 grami sarkanvīna, 200 grami rōzā deserta vīna un 100 grami degvīna (piekrītiet, tas nav daudz), var izrādīties bīstami. Kad kaut kā biju ticis līdz mājām un iekritis gultiņā, nespēju vairs uzvilkt modinātāju.
Un tagad iztēlojieties momentu no Mr.Bīna ziemssvētku rīta, kad viņš izlec no gultiņas un, visiem zvaniem skanot, milzu uztraukumā tirinās apkārt pa istabu. Un tad to, ko es jau reiz stāstīju - kā es pamostoties parasti vēl kādu brīdi nesaprotu, kas esmu, kur atrodos, kas par dienu utt, un tad pēkšņi saprotu un tieši tā kā bīns, tikai satraukums nav no prieka..
Nu jā, modinātājam parasti ir tikai tik daudz jēgas, cik mērīt kaunu nogulētajās stundās.
šorīt lecu augšā sešos ar domu, ka modinātājs taču nav uzlikts un kā gan es no rīta pamodīšos, un cik būšu nogulējis pa virsu, ņemot vērā, ka vajadzētu būt arī paģirām. Pēc tam līdz līdz pusdesmitiem apjucis sēdēju logā pīpodams un dzerdams kafijas.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena