Nejauši iesaistījos cīņā pret smēķēšanu. Tā ir tikai sakritība, ka šodien nevaru atļauties pīpēt tik daudz cik gribu. Es to šodien nevarētu arī par vakardienas cenām. Toties kantorī stāv koplietošanas uztinamā tabaka, ko ik pa divām stundām kopīgi arī lietojam (tātad 4-6x dienā pa cigaretei pret manu ierasto 20 gab. paciņu). Vakarā šķita, ka tā var turēties un ka tik elegantā pakapenībā varbūt pat gadīsies atmest pavisam (nav tāda plāna, bet tas būtu ekonomiski, kā saka, izdevīgi).
Tagad diezgan dusmīgs māžojos ar bračkas pīpi, kas prasa daudz rūpju un sagādā maz prieka (pēc tam, kad esmu pārracis visas kabatas, kur varētu būt aizķērusies kāda saspiesta gadījuma rakstura paciņa ar agrāk nonievātu marku)
Tagad diezgan dusmīgs māžojos ar bračkas pīpi, kas prasa daudz rūpju un sagādā maz prieka (pēc tam, kad esmu pārracis visas kabatas, kur varētu būt aizķērusies kāda saspiesta gadījuma rakstura paciņa ar agrāk nonievātu marku)