[#]
« previous entry | next entry »
Dec. 21., 2007 | 01:00 pm
vienmēr mulsinājis, ka angļu v. ir viens liels, kopīgs vārds tādām aktivitātēm kā izlikt izstādes gleznas un rādīt laikabiedriem intīmākās ķermeņa daļas, paraujot vaļā rudens mēteli lielveikala ejā; tā, protams, ir mazliet miglaina racionalizācija, pusdzīvi nespējot atgūties no pirmajiem iespaidiem par to, ka radība var gūt baudu no cita netīksmes;
tagad man sāk šķist, ka tikpat creepy ir visparastākā muļķība, lūk, 1 no neatminamajiem cilvēces noslēpumiem - visikdienišķākais stulbums, to me, totally mesmerising in its horror. par šo varas asetu varētu tik ļoti neuztraukties, ja tas nebūtu tieši viņas - jālieto būtnes vietniekvārds - varas asets.
mani laikam vēl saista kaut kādā valgā grāmatas kā objekts, solījums, ko tur un netur, ceru, ka tas pāries, bet nespēju palasīt. un vispār bišķi baigi. daudz baigi.
tagad man sāk šķist, ka tikpat creepy ir visparastākā muļķība, lūk, 1 no neatminamajiem cilvēces noslēpumiem - visikdienišķākais stulbums, to me, totally mesmerising in its horror. par šo varas asetu varētu tik ļoti neuztraukties, ja tas nebūtu tieši viņas - jālieto būtnes vietniekvārds - varas asets.
mani laikam vēl saista kaut kādā valgā grāmatas kā objekts, solījums, ko tur un netur, ceru, ka tas pāries, bet nespēju palasīt. un vispār bišķi baigi. daudz baigi.