[#]

« previous entry | next entry »
Dec. 8., 2007 | 11:08 am

iz šā dzejas pirms 20 vairāk gadiem; RAŠELE

ap ogļu melnajiem matiem
apelsīnkrāsas gaismogs
Rašelei sudraba būrītī
vecs dziļdomīgs apogs

Rašelei flīģelis melns
tik pieradināts un rāms
bet sirdī neskaidri gruzd
rūgtenais mandelštams

logā sniegpārslas dejo
tad sastingst – mirdz pērļakmens
krīt domīga ēna pār seju
sakustas apogs dziļdomīgs sens

kiff-kiff-kiff athene noctua
apogam actiņas dzintarainas
Rašele vēsos palagos gulst
Rašelei nav ne vainas

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}