[#]
« previous entry | next entry »
Jun. 24., 2007 | 02:12 pm
it kā jau nerullē runāt par acīmredzamo, lai nerullē, kas man acīmredzams, citam Nesija; ja pieminētu tikai pieminēšanas vērto, cilvēkiem nebūtu pat tik nedaudz, ko parunāt, pat tā skopā sarunu maize, kam sanāk.
interesanti, un kāpēc nerullē? pārāk viegli? mānīgs iespaids. tūlīt Rīga vairs nebūs mana mīļākā, jāņabērni - šašlika maisi darbina auto, meklē kartē, Rīga, kur apmēram tas ir;
lija, tik skaisti, nevis kā pa Jāņiem, bet tiešā trāpījumā pa viņiem, meklējot vārgākos. mož atķeips.
viens mans draugs, viņam viegli runāt ar tādu vārdu, teica, vecākiem nosaukt bērnu par Jāni - tas pats, kas nenosaukt nekā.
es viņu mīlu līdz ārprātam. vienīgā mīlestība, kas var pretendēt uz šo nosaukumu, ir tā, kuras objektam dziļi kāst uz šīm tavām jūtām; tā ir pilnīgi nelietderīga un nesavtīga, and I happily know what it feels like.
tā notiek.
interesanti, un kāpēc nerullē? pārāk viegli? mānīgs iespaids. tūlīt Rīga vairs nebūs mana mīļākā, jāņabērni - šašlika maisi darbina auto, meklē kartē, Rīga, kur apmēram tas ir;
lija, tik skaisti, nevis kā pa Jāņiem, bet tiešā trāpījumā pa viņiem, meklējot vārgākos. mož atķeips.
viens mans draugs, viņam viegli runāt ar tādu vārdu, teica, vecākiem nosaukt bērnu par Jāni - tas pats, kas nenosaukt nekā.
es viņu mīlu līdz ārprātam. vienīgā mīlestība, kas var pretendēt uz šo nosaukumu, ir tā, kuras objektam dziļi kāst uz šīm tavām jūtām; tā ir pilnīgi nelietderīga un nesavtīga, and I happily know what it feels like.
tā notiek.