[#]
Maijs. 13., 2007 | 01:07 pm
No:: silvija
tu arī man ļoti patīc, sākot jau ar svešvārdu, kādā saucies, un ar uzmanību, ko veltī lietām
jā, es rakstu sarežģīti, tas ir no sirds un apziņas pārpilnības, no tumša, dumpīga pūļa sajūtas iekšā
un vēl arī, lai vilktu cilvēku iekšā tekstā, spiežot koncentrēties, pārlasīt, uzsvērt nevis pazīstamību, bet nepazīstamību; uzmanības treniņam. tas no tā, ka esmu visu mūžu pati nepareizi lasījusi, domādama, pavirši rīdama tekstus kā sev saprotamus; tagad pārlasu visu pa jaunam, ar lēnās lasīšanas metodi; es arī rakstu lēni lasāmo, nevis Visskaidrsstilā lasāmo; un ne visam pat JĀBŪT saprotamam, pietiek, o, tas pat ir daudz, ja teksts ir vienkārši grūdiens
jā, es rakstu sarežģīti, tas ir no sirds un apziņas pārpilnības, no tumša, dumpīga pūļa sajūtas iekšā
un vēl arī, lai vilktu cilvēku iekšā tekstā, spiežot koncentrēties, pārlasīt, uzsvērt nevis pazīstamību, bet nepazīstamību; uzmanības treniņam. tas no tā, ka esmu visu mūžu pati nepareizi lasījusi, domādama, pavirši rīdama tekstus kā sev saprotamus; tagad pārlasu visu pa jaunam, ar lēnās lasīšanas metodi; es arī rakstu lēni lasāmo, nevis Visskaidrsstilā lasāmo; un ne visam pat JĀBŪT saprotamam, pietiek, o, tas pat ir daudz, ja teksts ir vienkārši grūdiens