Kā latviski sauc JA šādā jautājumā?
Jul. 29., 2009 | 08:00 am
jūs jau zināt, bet ok
"Ja Latvija no jauna aizņemsies no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas savienības, vai šis kredīts tiks izmantots, lai liktu pamatus tādai nākotnes eksporta jaudai, kas ļaus šos aizņēmumus atmaksāt, vai arī tas tikai uzspiedīs situāciju, kurā no valsts parāda maksājumos aizplūdīs vērā ņemamas naudas summas, ko nāksies kompensēt, apliekot ar jauniem nodokļiem darbaspēku, tādējādi paaugstinot dzīves dārdzību un uzņēmējdarbības izmaksas – ar šīm nepamatotajām cenām vēl vairāk attālinot Latviju no pasaules tirgus?"
kaut, ļoti iespējams, tas, vai mums ir perspektīva kā kopumam, turklāt, tieši kā Latvijai, nevis divkopienu latvijiešiem, lai kas arī tie tādi būtu, būs atkarīgs no tā, vai izdosies uz šīm konkrēti liriskajām lietām vērst arī M. Kūles un A. Cimdiņas
[http://www.diena.lv/lat/politics/viedo
kristīgo uzmanību, proti, ja runājam par abām enerģiskajām kundzēm kā amatpersonām akadēmiskajā vidē. Kā privātpersonas tās mani [kā 'vēsturnieci'] Gaujard*, jāteic, nesaista, kas faktiski nozīmē, ka, ja piederētu pie sievišķo žurnālu lasītājām, intervijas ar šīm personām tajos pārlapotu nelasītas.
tas ļoti subjektīvi. bet lai ir. lai taču tiek kādam tas prieks, kamēr vēl brīva valsts, vai ne?
*Gaujard = tieksim, "diemžēl" vai "gauži" manā jaunajā pārrunvalodas vārdnīcā :)
"Ja Latvija no jauna aizņemsies no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas savienības, vai šis kredīts tiks izmantots, lai liktu pamatus tādai nākotnes eksporta jaudai, kas ļaus šos aizņēmumus atmaksāt, vai arī tas tikai uzspiedīs situāciju, kurā no valsts parāda maksājumos aizplūdīs vērā ņemamas naudas summas, ko nāksies kompensēt, apliekot ar jauniem nodokļiem darbaspēku, tādējādi paaugstinot dzīves dārdzību un uzņēmējdarbības izmaksas – ar šīm nepamatotajām cenām vēl vairāk attālinot Latviju no pasaules tirgus?"
kaut, ļoti iespējams, tas, vai mums ir perspektīva kā kopumam, turklāt, tieši kā Latvijai, nevis divkopienu latvijiešiem, lai kas arī tie tādi būtu, būs atkarīgs no tā, vai izdosies uz šīm konkrēti liriskajām lietām vērst arī M. Kūles un A. Cimdiņas
[http://www.diena.lv/lat/politics/viedo
kristīgo uzmanību, proti, ja runājam par abām enerģiskajām kundzēm kā amatpersonām akadēmiskajā vidē. Kā privātpersonas tās mani [kā 'vēsturnieci'] Gaujard*, jāteic, nesaista, kas faktiski nozīmē, ka, ja piederētu pie sievišķo žurnālu lasītājām, intervijas ar šīm personām tajos pārlapotu nelasītas.
tas ļoti subjektīvi. bet lai ir. lai taču tiek kādam tas prieks, kamēr vēl brīva valsts, vai ne?
*Gaujard = tieksim, "diemžēl" vai "gauži" manā jaunajā pārrunvalodas vārdnīcā :)
Link | ir doma | Add to Memories
[#]
Jul. 29., 2009 | 08:29 am
un tā kā tiešām IR
"Pienācis laiks atskatīties, lai mēģinātu saprast, kurš bija tas brīdis, kad Latvija un teju visi tās kaimiņi nenovērtēja nepieciešamību ķerties pie savām ilgtermiņa problēmām,"
----both quotes from: http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?ye
manuprāt, šīs nenovērtēšanas - kāds maigs, klīnisks problēmas apzīmējums! - jeb 'Nolādēto ekonomisko jautājumu' Ignorēšanas Varas konkrētu sākumu iezīmē kāda ietekmīga šīs valsts vadītāja tobrīd 25 gadu viedo vecumu sasniegušā filoloģiski/filozofiskā p a d o m n i e k a atklātais, lai arī ne īpaši koherentais stāstījums un n e e s o š ā izpratne par valsts tālākceļu, ar kādu iepazīstina Rīgas laika 1997. gada septembra numura 24.-29. lappuse.
lasi tagad un raudi arī tu, mazo draudziņ. Tavs Bīb. [nejaukt ar Ivars] Ījabs.
un šo to, ja esi lasītkārs, par mūsu garu sapratīsi arī no tā paša gada arhīva laikam 3. numura intervijas ar Uldi Bērziņu.
Lai slavēts arhīvu dievs! vismaz ar Atpakaļejošu Datumu var Pats kaut ko saprast, kāpēc ir tā, kā ir.
"Pienācis laiks atskatīties, lai mēģinātu saprast, kurš bija tas brīdis, kad Latvija un teju visi tās kaimiņi nenovērtēja nepieciešamību ķerties pie savām ilgtermiņa problēmām,"
----both quotes from: http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?ye
manuprāt, šīs nenovērtēšanas - kāds maigs, klīnisks problēmas apzīmējums! - jeb 'Nolādēto ekonomisko jautājumu' Ignorēšanas Varas konkrētu sākumu iezīmē kāda ietekmīga šīs valsts vadītāja tobrīd 25 gadu viedo vecumu sasniegušā filoloģiski/filozofiskā p a d o m n i e k a atklātais, lai arī ne īpaši koherentais stāstījums un n e e s o š ā izpratne par valsts tālākceļu, ar kādu iepazīstina Rīgas laika 1997. gada septembra numura 24.-29. lappuse.
lasi tagad un raudi arī tu, mazo draudziņ. Tavs Bīb. [nejaukt ar Ivars] Ījabs.
un šo to, ja esi lasītkārs, par mūsu garu sapratīsi arī no tā paša gada arhīva laikam 3. numura intervijas ar Uldi Bērziņu.
Lai slavēts arhīvu dievs! vismaz ar Atpakaļejošu Datumu var Pats kaut ko saprast, kāpēc ir tā, kā ir.