Pa redaktora pēdām. dzejolis Sublimācija

« previous entry | next entry »
Maijs. 10., 2009 | 01:43 pm

rau,
iznāca precētais bards, viņš zeltsprogu drošnieks,
laukā viņš nāca pret sienu,
viens bez sievas viņš, sievas, kas nebija siena,
un sita, un sita ar krustu to pilnu vai veselu,
pilnu vai veselu
skaidrā jau ne, bet arī ne slimu restīvi dienu.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {1}

silvija

[#]

from: [info]silvija
date: Maijs. 10., 2009 - 02:05 pm
Link

iespējams, ka izklausīšos pēc drezīnas, bet tā nav, es vnk tikai tagad par to iepīkstos, un iznāk, ka gribu izprecināt vecavu, nevis tur kādu domu, bet vai man vienai tik liekas, ka mūsu publiskajā telpā ir praktiski tikai drausmīgas kvalitātes informācija un paši tās resursi - mediji - drausmīgas kvalitātes? līdz ar to, ko tad var gaidīt no blogiem, kam ir vēl mazāk un izplūdušāki kvalitātes un kredibilitātes standarti, īsāk sakot, katrs, kam dūša, var būtībā pilnīgi bezatbildīgi muldēt, ko grib.
paldies visam, kam vien vērts justies pateicīgam, ka beigās tomēr tā nemaz ar visiem blogiem nav.

Atbildēt