silvija - pēc saulrieta četros

pirms: kāds ar ūdens pistoli mazgā neredzama sniega un neredzamu leduspūķu aizvilkto logu Ūpīša masāžā; iet garām tante ar pārmēru lielām acīm; pretī uniformēts modernais domātājs, domātājiem ir melnas uniformas, un zibošas zīmotnes, kas norāda uz viņu pienākumiem un darīšanām, kad viss dienišķais izdomāts, bet laiks vēl paliek, laika īsināšanai - ko gan, viņa profesionālo jēgu, tante ar mušas acīm nespēj uztvert, cita frekvence: taču dzird: kak dumajete, eto okupajetsja seičas - štoby mytj, voda električestvo, ņet - dumaju, nado znaijete kak otkrytj takoje, čtobu doždj sam obmyval, no eto - buduščego

pēc: večiņa, kas ēd neredzamu pasaku pavedienu, bet kāpēc uzreiz pretstatīt to normai, kundzīte, smalki savītu plānu aitītes galvu, zvana pie auss katru avokado, ko paceļ no Ziemassvētku māsas kaudzītes, tur, kur iepirkties visslavenāk, bet neieliek groziņā pie vīna un pīrādziņiem, nenesīs Sarkangalvītei. Prom