sendienu ainas fa mažorā

atradu bikses, ko valkāju kādā sestajā klasē. džinsu kombinezons gaišzilā krāsā, nenormāli stilīgs tālajos deviņdesmitajos. pirkts rīgas sporta pilī (nez, tur joprojām ir jarmarka?) par nokaulētiem repsīšiem (vai tomēr jau latiem?). tur bija jāmaksā arī par ieeju, tāpēc citureiz kārotajām džinsenēm vairs nepietika naudas. un caurspīdīgie plastmasas maisiņi arī bija jāpērk un rūpīgi jāglabā nezināmai vajadzībai. to gan varētu arī tagad, apnicis jau vienmēr veikalā teikt, ka man nevajag katru košļājamās gumijas paciņu vēl maisā ielikt. bet kādreiz tā nebija un arī košļājamās gumijas bija īsts brīnums. varēja visu dienu žokli kustināt un vakarā vēl uz plaukta nolikt. bezmaksas maisiņu un košļājamo gumiju pārpilnība nebija iedomājama, jo tā varēja būt tikai paradīzē. cik maz gan vajadzēja pilnai laimei.