saule šopēcpusdien met laika cilpas, virtuvē gaisma krīt gluži kā pavasarī. tieši tāpat tā krita arī pirms daudziem mēnešiem citā virtuvē, citā pilsētā un citā valstī, kamēr es nenovēršami juku prātā. šī gaisma atgādina, kā smaržo izmisums, tāpēc atveru logu, un telpā ieplūst trūdošu lapu smārds. rudens man vienmēr ir paticis daudz labāk.