man bieži ir kauns runāt ar savā specialitātē atzītiem un cienījamiem cilvēkiem kā ar maziem bērniem, taču [daudzos gadījumos] bez tā vienkārši nevar iztikt, jo izcili pētnieki un profesori mēdz apjukt pavisam vienkāršās tehniskās un praktiskās lietās.
tie, kas vienādi spēj gan lidot akadēmiskos augstumos, gan arī paši visu nomenedžēt (cik nu vajadzība liek un laiks atļauj), tie laikam tiešām ir retums.