no visiem mūžīgajiem un neatbildamajiem jautājumiem vismūžīgākais un neatbildamākais man tomēr ir viens - kā tev iet?
esmu to dzirdējusi miljoniem reižu un kādreiz pat uzdodu pati (gadās jau arī, ka interesē tomēr), zinu pareizo un vēl pāris iespējamās atbildes, tomēr muļķīgā kārtā šis jautājums mani vēl arvien ikreiz izsit no līdzsvara.
iezvanās telefons, telefonā nepazīstams numurs, bet pazīstama balss. un turpat jau arī kā iet? tajā galā un kārtējais mulsums un apjukums nevietā no manas puses. tā vietā, lai atbildētu automātiski un turpinātu sarunu, es pēkšņi sāku domāt, kā tad man tik tiešām iet un ko vispār var atbildēt uz tādu jautājumu, līdz pēc mirkļa mulsuma un neartikulētas stostīšanās izdvešu nezinu...auksti. un tad, kā beidzot atcerējusies, ka atbildi neviens no manis nemaz negaida, arī nu labi, jā.
kā tev iet, kā tev iet, kā tev iet. neprasiet to man, es vēl padomāšu, ka jāatbild nopietni.