to, ka jau atkal tuvojas z-svētki, es šogad varētu pat nepamanīt un mierīgi palaist garām kā nebijušus. sniega man nav, nekādu egļu arī. tv neskatos, radio neklausos un apkārt daudz nevazājos, bet kad vazājos, tad acīmredzot ne tur, kur varētu nogurdināt džinglbellu treļļi un masveida iepirkumu drudzis, un ne tajā sabiedrībā, kur z-svētki tiktu pieminēti citādi kā vien garāmejot. tā nu es laikam varētu arī vadīt savas dienas un naktis ārpus laika un pasaules, ja vien manā e-pastā pēkšņi viens pēc otra nesāktu birt atgādinājumi par to, ka tūlīt-kaut-kas-notiks. aizrautīgi lasu sev veltītos brīnumvārdus un sirsnīgus laba vēlējumus ar parakstiem "jūsu aviokompānija" (šitas ir kruta), "jūsu e-pasta serveris" (kurā kaut kad reģistrējos, bet nelietoju) vai "jūsu internetveikals tāds un tāds" (laikam jau kaut ko pirku), vai arī "jūsu tulkojumu birojs tāds un šitāds" (ar kuru man vispār nav bijis nekāda sakara) un mani jau pārņem aizkustinājums par to, ka tomēr neesmu viena šai pasaulē.
p.s. gaidu vēl no zobārsta, ieņēmumu dienesta un santehniķiem. neapsveiks - apvainošos.