in the air

lidmašīnā man blakus sēdēja viens krievs, kurš jestri apspriedās ar saviem krievu paziņām. rūpīgi noklausījos viņa jauno diētas metodi, kak pohuģeķ v 14 ģeņ za 7 (vai cik tur) kilogram (nē, nu man jau garšo griķi, bet ēst tikai tos? paldies, tik izmisusi vēl neesmu) un vēl šo to, ko vairs neatceros. brīdi vēlāk viņš uzrunāja mani, sakot kaut ko vācu valodā. gribēju jau teikt ja i tak poņimaju, taču nez kāpēc palika neērti un atbildēju tāpat vāciski. vēlāk viņš turpināja sarunu ar saviem krievu paziņām un lasīja krievu avīzi. bet es nez kāpēc sakautrējos lasīt rīgas laiku, tāpēc izvilku no somas grāmatu vācu valodā un visu atlikušo ceļu lasīju to. latviskais lepnums, ha.