sveicināta, vasara

aizvadītajai dienai pievelkam plus zīmīti un iegrāmatojam arhīvos - peldēšanās sezona ir atklāta. šovakar aizstaigāju līdz tuvējam ezeram, un lai arī ūdens sākumā likās ledaini auksts, pēc tradicionālās pielabināšanās tas atklāja savu patieso dabu (vismaz vienu no tām) un izrādījās silts un mājīgs. nemaz ārā līst negribējās. sajutos atkal kā bērnībā, kad saule bija siltāka un visiem bija bezgalīgi daudz brīva laika, lai caurām dienām dzīvotos pie ūdeņiem. kamēr lielie cepās saulītē, mēs ņēmāmies pa ūdeni, mēģinot pārpeldēt ezeram otrā pusē. tagad gan roķeles tādiem piedzīvojumiem jūtas stipri panīkušas, bet ārā kāpt vienalga negribas. neparautu krampis pēdās, varētu tur mirkt vēl visu vakaru un tad, uzblīdušu ādu, zilām lūpām un priekā mirdzošām acīm, kūņoties mājup.