mierīgs laiks, mierīgas domas [kas aizvien lido kur citus].
baudu zaļo tēju ar medu.
un pietrūkst. pietrūkst saulrietu un saules lēktu, tuvu cilvēku un klusas sarunas - brīži, kad laiks apstājas.
vairs neko nevajag. tik vien kā miegu.

ilgi tā vairs neizturēšu. tā vien liekas, ka vienu brīdi pasūtīšu visus un visu - kā rezultātā pagriezīšos, aiziešu un zaudēšu es. esmu cilvēks, kam vajag pārmaiņas. bet cieš mani apkārtnes cilvēki un vēljovairāk - es.
vēl man tikai šodien jāpaspēj
nolekt no augusta debesīm,
bet tās tik spoži spīd,
ka izdegs jau tūlīt

aizvien lasu domas. pietiek tikai ar acīm. vārdiem reizēm nav vietas. bet informācijas deva man ir pārlieku daudz [kārtējā viela pārdomām]. par katru no viņiem varētu uzrakstīt stāstu.
tā mēs klusumā sēdējām parkā uz soliņa un vērojām Rīgu no augšas - pustumsā un pilnīgā mierā. arī saulrieti indīgi glīti. bet laiks apstājās.
viss ir atkarīgs tikai no vēlmēm un iespējām. un morāles normām.
man beidzot būs laiks sev. jāsaliek viss pa plauktiņiem.

viņu vienmēr ir saistījis kas vairāk kā masveida pašnāvnieki, dīkdieņi un galma āksti.
krēslas stundai iesākoties.
nobildē tumsu - bez prožektoriem, bez debesu spīdekļiem, bez ēnām. tik patiesu. vai vienkārši aizver acis.
jo lodes aizvien ir mūsu attālums.

es tikai mierinu sevi ar domu, ka tā ir bijis arī agrāk.
jāpaspēj laikā. apstāties.

un tagad Tevis vairs nav pat manos sapņos.
tagad [jau atkal] vairs nav man no augstuma bail.
tāpat kā toreiz, kad pistole bija man rokās un lodes lidoja, bet domas klīda pavisam kur citur, ne mērķī.
tā pati tukšuma un pārpilnības sajūta sirdī.
aizver acis! ko Tu redzi?

jaucu prātu. arī sev. viss taču ir kārtībā. (?)
bet ir mērķi. ir idejas. ir apņemšanās.
un zinu, ka izdosies!

cilvēki to dara tikai tāpēc, lai pasauli ieraudzītu interesentāku. nožēlojami [bet arī es reizēm tā mēdzu darīt. es varētu iztikt arī bez tā, bet ir vēlme, lai apkārtnes ļautiņi noreibtu - bez pārmērībām - tikai īpašos mirkļos. bet viņiem vajag sabiedrību. un man to vajag, lai būtu brīvības smarža]. un tā mēs zaudējam realitāti. mosties! naktīs ir jāguļ...
nonāku pretrunās ar sevi. tas jau sāk kļūt par ieradumu.

tuvojas 1. maijs. kas notiks? lai paliek intriga. tas tikai man.
ak, es egocentriskā, pašpārliecinātā, ekscentriskā būtne!

starp zaķiem. atrodos.
aizvēru acis un baudīju mirkli.
[cilvēks, kurš prot piecelt uz kājām]

interesanta nakts. nepazīstama / daļēji pazīstama tauta. jautras spēles. ūdenspīpe. šampanietis. pāris zīmīgu vārdu. un daudz, ļoti daudz domu.
brīvības garša. šodien es smaidu. par to cik lieliski cilvēki man ir apkārt.

teikšu kā ir. miers ir atgūts. satraukumam nav pamata.
sākam jaunu dzīvi. cenšos nākt pie prāta. turpmāk mācīšos no savām kļūdām.
[nenovilkt]

darbs dara darītāju - sen zināma pasaka.

jebkuram sākumam un jebkurām beigām piemīt viena vienīga kļūda. liktenīga.
un es nudien nezinu vai tas ir sākums vai gals.
varbūt pēc nedēļas to visu ieraudzīšu citās krāsās.
bet zini? mani tas satrauc. nudien.
pagaidām nogaidīt. noklusēt.

divi vienā
tieši zem sirds
sirsniņa trīc
pārlieku drūms rīts

[jo šodien trūkst debesis]

trīs lapiņu pavasaris
domās peld.
uzskati, ka rīts vēl nav beidzies.
tīrs lapiņu pavasaris
smeldz.
tavs vakars nav pienācis. steidzies!
laternas rītu iezvana bez elpas.
rīt tavam pavasarim sāks pietrūkt telpas.
tikai trīs rīti modinās dienu
manā rudens vēju cietoksnī.
trīs lapiņu pavasaris domās slīkst -
uzskati, ka tas ir tavs rīts.

derīguma termiņš.


masveida pašnāvnieki - kā pieradums.
līdz riebumam tīrs pieradums.
krāsainie krītiņi uzzīmē dienu
savām melnbaltajām krāsām.
un baltā lapa līdzinās zebrai - ne īsti balta, ne īsti melna.
pieradums. pašnāvība. atslābums. un atkal pieradums.
un ja nu rīt tavam krītiņu rītam būs beigušās krāsas?

gribu uz Operas spoku
kurš vēlas man pievienoties?

es [arī] to sauktu par pavasari.
un ārā pasakains laiks!
barojām pīles. skaļi uzvedāmies sabiedriskās vietās un smējāmies. kā toreiz.
laidīsim uz Ventspili vai Liepāju. drīz. kādā agrā rītā.
bij labi! būs labi!
sāku iemīlēties...

tas nebūt nebija labi no manas puses.
pārdomu pilns noskaņojums, kam nepieciešams klusums un miers, svaigs gaiss un miegs [man vajadzētu beidzot pa ilgiem laikiem arī normāli izgulēties un atpūsties un izmest nelāgās domas no galvas. jā - šodien atkal bija vēlme pēc morālās pašnāvības. fiziski es nemaz to nespētu].
zinu, ka vismaz 2 es šodien aizvainoju ar savu nevēlmi runāt, biju rupja un izvairīga [melnais periods taču uznāk katram]. šķiet, vajadzēs arī paskaidrot kas un kāpēc [varbūt, visi tik ļoti ir pieraduši pie tā, ka man ir labi un es parasti izklaidēju publiku? bet klauni dažkārt arī paliek bez sejas - maskas krīt].
runā ar mani [pat tad, ja es klusēju]! bet nemēģini man ironiski smieties acīs - es pagriezīšos un aiziešu.
lai nu kā - ja mani kaut kas ļoti nomāc, kāds ir aizvainojis un ir uznākušas lielās pārdomas - mēdzu novērsties un nerunāt ar ikvienu.

Viens tālāk vēlos es doties
Krist un celties, celties un krist
Tu man novēli, novēli nepadoties
Uzsauc tostu cēlu
Sievām lielus vēderus
Vīriem atgriezties vienmēr
Vienmēr, kaut vēlu

arlabunakti! es nu iet čučēt...
tas tā - lai pēc nepilnām 4 - 5 stundām varētu atkal celties.
[un lai nu kā es censtos, nesanāk man ātrāk aiziet gulēt - pēdējā laikā.]
bet jums - lai jauka diena! ;)

P.S. Mazais princis ir makten laba lasāmviela

laiku pa laikam zīmēju sejas, ķermeņa kontūras, attieksmi un notikumus. to visu savās domās.

vai tiešām manā dienasgrāmatā [šeit] parādās tik daudz negatīvu / depresīvi noskaņotu / skumju /... ierakstu?
[pārlasot savus sarakstītos tekstus, pilnīgi sāk mesties bail]
bet kā tad tur īsti ir?

pēdējā laikā sāku sev riebties.
es neesmu normāla. nudien [ņemot vērā visas mana pēdējā laika izdarības un attieksmi].
reiz kāda kursabiedrene par mani teica: "viņa aizies uz aktieriem". nē! es protu spēlēt dažādas lomas arī bez skatuves.
bet kad es nākšu pie prāta?
es sev nepiedotu.

aizķērušās pāris frāzes, ko teikuši man tuvi un nozīmīgi cilvēki:
*neizrādi savas skumjas un to, ka tev sāp cilvēkiem, kuri nav to pelnījuši
*labāk pūt vienam nekā ar cilvēkiem, kuriem nav sejas
*mīlestība apreibina, bet šņabis ir lētāks

lieliskie!
reizēm, tas viss ko es daru [tēlojot klaunu], atmaksājas .
ar smaidu uz lūpām [pat šādās draņķīgās dienās]!

[rūķīšu pilsēta]

piešķir man uzrakstu "nekaitināt!".
naktis neguļu. dienas palaižu garām.
man atkal ir vēlme aizlaisties. sevis meklējumos.
ir laiks!
nepiesien...

pagājis gandrīz pusgads, kopš es slēpjos aiz atslēgas. bet man tikai tagad ir uzradusies vēlme atkal sāk rakstīt publiski [kaut daļēji].
rītvakar piestrādāšu pie šā perioda sarakstītajiem tekstiem - izķidāšu, kuri ir publiski rādāmi un kuri ne.
attiecības, tāpat kā manas skumjas, vārdi un tituli, laiki un vietas... aizvien - tikai izmeklētai publikai!

turi, turi, turi mani.
...pat tad, ja tikai tā es varu mosties.
turi, turi... paciet.

un es cenšos, nudien cenšos būt laba, cenšos uzmundrināt publiku un smaidīt... līdz izsīkumam [reizēm pat izdodas apmānīt pašai sevi]

sāku dzīvot pa vakariem, kas reizēm ievelkas līdz 2 - 3, 5iem naktī [atkarībā no manas improvizētās, neadekvātās un noklusētās rīcības].
rīti man zuduši jau labu laiku [protams, ja neskaita autopilota stāvokli].
un man nemaz nav vēlme pamosties [šodien ir pārlieku skaistas debesis].

es zinu, ka neesmu. vairs... tāda.
tik vien kā individuāliste un improvizētāja.
bet kur palicis laiks? mūsu laiks.

Saņēmu vēstuli:" Jaunieshu portals Riga Rulle kopa ar Rigas Jaunieshu teatri riko konkursu jaunajiem komponistiem par dziesmam, kas varetu skanet jaunaa muzikaalaa projektu izraadee. Gribetu lugt Tavu atlauju konkursa dziesmu tekstos piedavat arii tavu dzejoli „Asfalta beerns”, kas tika iesniegts dziesmu tekstu konkursam."
hmm... vai piekrist?

ir tik viegli sadoties - rokās,
kā lai atrauj tās.
ir tik viegli skatīties - acīs,
kā lai novēršās.
kas būs ja es, atņemšu tev smaidu?
ir tik daudz ko ņemt - man vēl.
bet jāizvēlās - viens...

ir tik viegli sadoties - rokās,
kā lai atrauj tās.
ir tik viegli skatīties - acīs,
kā lai novēršās.
kas būs ja es, būšu tikai tev?
ir tik daudz kam būt - man vēl.
bet jāizvēlās - viens...


aizvien meklēju savu vietu...

2 sejas. katram no mums.
2 patiesas sejas. vismaz.
sabiedrības un laika maldiem.
starp pasaku stāstiem un realitāti.
starp smiekliem un asarām.

nē! nav nemaz tik traki. sajūtu kontakts. nenopietni nopietnā uztvere.
esmu savādāka. un jūtos tikpat īpaši. pamazām viss sāk nostāties savās vietās.
sāku pierast. [pie smiekliem. pie ironijas devas. pie cilvēkiem. pie nevajadzīgām (ārā izmestām - no domām un telpas) lietām. pie sarunām (arī ar sevi). sāku pierast.]
atkarība.
bet man ir laiks pārdomām. [kā allažiņ]

es nepiedotu [..]


he - aizvien biežāk mani dēvē par klaunu. un nu man ir otrs vārds [plašākai publikai] - Trakais... - bet ne jau par to ir šis stāsts.

elpoju Tavus smieklus
klusumā
savā lietus pasakā.

masveida pašnāvnieki.

paskat, kā debesis apklāj mūs kā baltus plīša lācīšus.
un tavās sagurušajās acīs mirdz maza bērna prieks.

nepazūdi.
neaizmiedz manos sapņos.

attieksme spēj iedvesmot.
attieksme spēj nogalināt.
paturēsi īkšķus?
es aizvien ceru, ka būs labi.
[neaizstājamības efekta prioritāte]

konveijera cilvēki.
[nav citu ko teikt]

esmu tik tuvu, bet bail no kritiena.
afēriste un klauns.
neviens mani ne-[drīkst]-uztver[t] nopietni.

vajadzētu justies labi [jo beidzot viss ir + - nokārtots un tas viss ir panākts saviem spēkiem. pašapziņa ar to arī ir nedaudz pacelta], bet ir sajūta, ka tomēr kaut kas [būtiski] trūkst..
turpināšu būt individuāliste. turpināšu [mēģināt] piepildīt savas detalizētās idejas. turpināšu...

man sāk patikt tas, ko es daru. jau labu laiku patīk.
[bet vajadzētu darīt daudz vairāk]

nav labi. ne tad - kad esmu es klauns [visiem viss patīk un visi smaida], ne tad - kad esmu es mīms [pati nopietnība. jo nopietnāk vairs nevar. kļūsti reiz pieaudzis]. un kam tad man būt? [lai arī Tev būtu labi]

Egit, Tu neesi normāla

pazaudēju seju.
degošās debesis to ņēma sev līdzi,
ieliekot saldētavā.
pazaudēju tevi.
slāpējot pērnā gada čaukstošās lapas
un liekot zem spilvena tās.
pazaudēju sevi.
un pat vakardienas izlietā tēja te nevar līdzēt -
neieelpot to otrreiz.

tāpat viss jau ir dedzis un turpina liesmot. par karstu man šajā salā.

balerīna baltās čībiņās
sakumpusi sēž maģistrāles pašā malā.

dziļdomīgs, neformāls kunksts pasaudzēs tās
gaidāmo procesu skalā.

balerīna baltās čībiņās
bēg nakts tumšajās skavās.

es visus aktierus varētu iedalīt tik vien kā 2 personāžos - klauns un mīms.
P.S. es esmu divi vienā

dzīvi var pārdot, bet to nevar nopirkt - tikai, nozagt atpakaļ
nozaga domas, detalizētās [nepiepildītās] idejas un mani pašu.

Poll #8366 klauns vai mīms?
Open to: All, results viewable to: All

kurš no šiem variantiem Tev sirdij tuvāks?

kāpēc šis, nevis otrs?