Satiku Andreju, to, kurš precējies. Izgājām svētdienas vakarā ārā. Forši parunājāmies, draudzīgi, mīļi. Šis apjautājās kā man ar darbiem, kā ar puišiem un vispār... Apstāstīju kas un kā. Un tad es pirmoreiz dzirdēju vīrieša viedokli par maniem vīriešiem. Konkrēti par Yakudzu - lai es viņu sūtot na***. Un man kārtējā dillemma. Klubā iepazinos ar burvīgu puisi, kaut arī iepriekšējā naktī biju ar Yakudzu, es tomēr aizlaidu pie šī puiša. Ak jā - pirmoreiz pusgada-gada laikā mēs ar Ditiņu aizlaidām uz klubu, kur arī šis puisis atcerējās viņu no studiju laikiem un tā nu es ar viņu sāku burvīgi pavadīt laiku. Arī šajā rītā; vakarā tiekamies atkal. Ja ar Yakudzu mums neliels mulsums un nevaram saprast ko un kā darīt vienam ar otru, tad ar Jonasu es jūtos pavisam brīvi... Kā būs tālāk?