klīstošais cilvēkbērns ([info]siixmeiteens) wrote 5. Maijs 2010, 03:40
svētku dienas - katras dienas
Latvijai 20!
Pīlīšu regati nokavēju, mīlestības minūtes skaitīšana nemaz tik dikti nepiesaistīja. Biju saules ielas svētkos vai kā tie tur saucās - fotoizstāde ar sauli un Saules muzeja 1 gada dzimšanas dienas tortes ēšana. Uztaisīju rozā brilles Bastejkalnā. Un izgāju caur Vērmaņdārzam, kur tāpat kā citi mazi bērni uztaisīju rozīti no krepapīra. Tas bija 3.maijā. Pati izlēmu tik vakarpusē turp laist un kompāniju tā arī nesavervēju. Un 4.maija svinības kompānija sāka bez manis. Krastmalā bija labs koncerts. un tagad man sāp kakls, jo tika dziedāts līdzi gandrīz visām tautasdziesmām [tām, kurām nezināju vārdus, meklēju tos uz ekrāna. smieklīgi tas, ka zinu, ka BG, Sabinčiku un iespējams mani vairākreiz rādīja tiešraidē pa ltv1 un tieši tajā brīdī, kad vārdus nezinājām...]


Īstenībā dikti garas brīvdienas man bijušas, bet katra pavadīta citādāk. Piekdienas pirmo cēlienu pavadīju kā aukle mēnesi vecajam Kristiānam [Ditiņa un Rolis jau man nemitīgi saka, ka man jātrenējas]. Piektdienas vakaru beidzu tik svētdienas pēcpusdienā. Pļavnieki-Mežciems-Pļavnieki-Mežciems-Purvciems-Pļavnieki. Ārprāc! Tā taču nebiju darījusi gadus 2, 3, ja ne pat visus 4. Nu tā - improvizēti, ar dažnedažādām kompānijām, lietojot alkoholu tādās devās un variācijās. Sākās jau pavisam nevainīgi - ar BG piedāvājumu iedzert aliņu Mciemā. Un tad mūsu 3 dāmu ģevčatņiks nakts vidū turpinājās ar mūsu Pļavnieku bandu - 4 puišiem ārā [jo mums nav māju, kur mēs visi esam gaidīti], kur nokļuvām nostopējot burvīgu vīrieti burvīgas mūzikas pavadībā un mūsu ģevčatņiks turpinājās pie mana [es jau sāku domāt, ka pēc tās nakts/rīta izdarībām ar viņu un BG, nu jau ex-] mīļākā ar šņabi un kantrī mūzikas pavadījumu kopā 2 veču kompānijā ar pāris stundu miegu. Un uz vakarpusi atkal devāmies uz Mciemu, pa ceļam ēdot rasolu, kur satikām BG ex?/-puisi un pāris stundas ar alu un man pēkšņi pārgāja doma iet mājup, tā, ka mēs divatā turpinājām pie 2 viņa draugiem. Lieki piebilst, ka vispār es gribēju būt Yakudzas tuvumā jau no pašas piektdienas vakara, bet tā kā viņš bij ārpus Rīgas pie draugiem un es viņa draugus nepazīstu un viņu pašu dzīvajā neesmu redzējusi nu jau gandrīz 2 mēnešus, tad nu tusējos uz pilnu klapi. Nē - neko amorālu nedarīju! No sestdienas rīta bija izlādējies telefons un sms, arī par nesasniedzamajiem zvaniem man bij dikti daudz. Es pat brīnos, ka pēc 2 ne[iz]gulētām naktīm jutos labi un filma tā arī nepazuda nevienā brīdī.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.