Atkal nestrādāju. un rīt/šodien atkal dodos uz darba pārrunām.

Staburagā - jaunajā darba vietā nostrādāju 3 dienas. šodien bija paredzēta ceturtā. atnāku uz darbu, sāku darīties un pēkšņi man priekšniece pasaka:"paga, stop! nemaz neturpini. mēs jau vakar tevi pavērojām un sapratām, ka tu neko nejēdz. diemžēl, mēs šķiramies." un īstenībā man prieks. jo cilvēki, kuriem tā kā vajadzētu apmācīt jauno darbinieku un paskaidrot konkrēti kādi darba pienākumi un kas un kā īsti ir jādara [jo ēdināšanas servisa uzņēmumi nudien ir dažādi un katram ir sava neliela apkalpošanas specifika un uzņēmuma politika], vienkārši naturāli bļauj virsū, sauc par stulbeni un stučī vai ir jau pati priekšniecība. lai vai kā - tādu attieksmi pret jauno darbinieku negaidīju. cilvēks, kurš mani apmācīja, man apstāstīja tikai teorētiski, kas jādara. strādāju bistro - padomju laika variants [domāšanas ziņā priekšniecei pavisam noteikti], biju kasiere, kas 5os vakarā dodas uz restorānu palīgā bārmenim un viesmīlei kā viesmīle un arī trauku novācēja (jo tie 2 to nedara) un kasiere (es biju vienīgais cilvēks, kurš drīkstēja izsist visus čekus kasē), pa dienu vēl jāpabaro visi darbinieki - jāieliek viņiem porcijas un jāpieraksta cik zupas ir apēsts un cik kartupeļi, un vēl pašā vakarā ņemu visas kases atskaites, skaita pārdoto produkciju, slēdz gaismas, mūziku, durvis, signalizāciju... 12 stundas dienā, kas reāli ir vismaz 13. un banketu stundas viņi nemaz neuzskaita.

ceturtdien [kas man bija otrā darba diena šajā iestādē] man nācās apkalpot banketu. par to, ka man vispār jāapkalpo bankets, uzzināju tik 2 stundas pirms tā sākuma un atkal ar pārmetumu, kāpēc es neeju viņu uzklāt, jo man taču tam bija visa diena [man taču neviens neko neteica ne par ēdienkarti, ne dzērieniem, ne klājumu, ne cilvēku skaitu,... !], kaut arī iepriekšējā dienā priekšniece ar viesmīli runāja, ka es kā jaunais darbinieks banketu neapkalpošu, ceturtdien izdomāja, ka mēs to darīsim divatā, bet jau pirmajās 10 minūtēs kolēģe mani pameta vienu. bankets no plkst. 18 ievilkās līdz pusnaktij, kamēr visu novācu, sarakstīju, darba telpas pametu ap pus 2 naktī. mājās biju ap 3, jo kājiņām no centra uz pļavniekiem.

lai vai kā - viesmīle un priekšniece man klupa virsū par visu. un ar augsti paceltu balsi te pāris piemēri:
* zupa nav pietiekami karsta [neba jau es vāru un neba es es esmu pavārs!]
* aiz letes, no mani 3 metru attalumā uz mazmazītiņa galdiņa stāv tulpes kantainā putaplastā [vai kā to sauc, kur puķes reizēm sprauž?]. protams, es tām puķēm nebiju vispār pievērsusi uzmanību, jo man taču ir bistro sadale un galdņi + restorāna galdiņi + pusdienas darbiniekiem un papīri jāsaraksta. te pēkšņi nāk priekšniece un saka "tas nekam neder. tās puķes tur ne pēc kā neizskatās, paņem un novāc. kas tu neko neredzi?". kamēr es apkopējai lēju viņai pienākošās pusdienas, apkopēja pati man čukstot austiņā tās puķes novāca. un priekšniece atkal: "kur tu tās puķes liki? es taču teicu, ka tā paplāte, kas apakšā jānoņem, nevis tās puķes kaut kur jānes". kā gan pēc viņas pirmās frāzes var pareizi saprast, ka tā paplāte tur neiederas?
* izrādās es nemāku novākt galdiņus un vispār neko nesajēdzu - tā priekšniece teica.
* vistas gaļas fileja grilēšanai. klients pasūta. pavārs man uzliek uz galda šķīvi ar jēlu gaļu un saka - nes. man šoka moments. kā gan man bija zināt ka tās plītiņas, kas atrodas uz dažiem galdiem ir paredzētas grilēšanai, ja nemaz neatgādina grilu un neviens nav parādījis vai pateicis, ka man arī tā plītiņa ir jāieslēdz un ka klientiem tā gaļa jāgrillē pašiem?]
* priekšniece man vakar uzklupa par to, kāpēc 3 veidu kokteiļsalātiem [kur uz cenu zīmes nemaz nav nekas cits kā nosaukums 'kokteiļsalāti' un cena 2 varianti - vai nu 65santīmi vai 93santīmi] ir viena cena? varētu domāt, ka es zinu kuri salāti cik maksā... šodien viņa aplauzās, kad tehnoloģe [cilvēks, kurš izdomā kāda kuram ēdienam būs cena], atbalstīja mani, sakot, ka viss kārtībā, es neesmu kļūdījusies, jo augstāku cenu tiem salātiem nedrīkst likt, kaut pašizmaksa visiem 3 salātiem pāris santīmus atšķiras. man par to bija neviltots prieks, jo tehnoloģe bija vienīgais cilvēks, neskaitot apkopēju, kas mani uztvēra kā jauno darbinieku, arī šo to labu pamācot un pasakot.
* līgumu tā arī nenoslēdza, teica, ka būs pagājušopiektdien, bet... arī pie tā, ka līgums nav noslēgts, protams, [kā teica priekšniece] esmu vainīga es.

lai vai kā - esmu laimīga, ka esmu prom no tās drausmīgās iestādes. uz atvadām es Staburaga vadībai novēlēju: "turpiniet tādā pašā garā" [es ar to biju domājusi konkrēti bļaušanu un attieksmi pret darbiniekiem], uz ko man atbildēja "bet protams".
vienīgi neliela škrobe, ka atteicu Stockmann Trakajām dienām, jo ar plānoto grafiku nevarēja savienot. būs labi! jābūt! šodien uz bezdarbniekim pie inspektores un uz jaunām darba pārrunām! veiksmes man!