un tā nu viņi mainās. un kad ir viens, no pagultes izlien citi. kā rēgi starp vienas nakts pasakām. tie mani puiši. esošie, topošie, bijušie. pašlaik ir tikai viens, kas nebūt nav vienas nakts pasaka [man vienkārši patīk to tā dēvēt].

bet man jau ir tikai darbs un tusiņi. 100 gramu tusiņi ar kolēģiem, pāris vakari ar vienas nakts pasakām, tikšanās ar savu rajona tautu un reizi pa reizei esmu mājās, lai izgulētos. ko vēl var gribēt no cilvēka, kuram atkal ir vidēji 20 darbadienas mēnesī laika posmā no 10-12 rītā līdz 20-01 vakarā?
neviens cits jau nav tuvāk.
kolēģi - kā kuri. ar dažiem tiekos tikai un vienīgi brīvdienās, citiem - tikai un vienīgi vakarā pēc darba, visiem pārējiem - vispār un itin nemaz. jo darba laikā ir jāstrādā.
vienas nakts pasaka - kā uznāk vēlmes un sanāk laiks man vai viņam.
rajonā mēs 2-3 meitenes un pārējā kompānija: 2-10 puiši. tiekamies kā kurā sastāvā, situācijā, nedēļas dienā un vietā. un tad mums nav ne laika limita, ne tabu tēmas. smejamies, dzeram alu, čilojam un daudz un dikti runājam. vienalga kas bijis pirms tam un vienalga vai kādam nākamajā dienā uz darbu/skolu/pie radiem/... parasti mūsu tikšanās beidzas nakts vidū. kā visas manas tikšanās. esmu pūce! cīrulis no manis neiznāks!

pavisam nesen, ciemojoties pie koļegas pēc savas vakara pasakas, iepazinos ar vienu, kurš visiem klātesošajiem zīlēja pēc rokas. viņš minēja, ka sev tuviem cilvēkiem nevarot pateikt neko. bet tā kā mēs bijām seši, viņš šo to ieminējās tikai par trim: pāri, kas gaida bērnu un skuķi, kas būs šim bērnam tante. savam puisim un sev [jo tuvs cilvēks] nestāstīja neko. un man arī ne. man tikai nez kāpēc tāda sajūta, ka viņš vienkārši negribēja teikt - tā publiski. jo ir lietas un apstākļi, kuras atklāju dažiem un ir lietas, ko tikai un vienīgi sev. un ar gejiem nez kāpēc man vieglāk izrunāties. joki jau tajā vakarā arī bij dažnedažādie - viņš kā gejs būdams, pēkšņi man iejautājās: "tu gadījumā neesi transvestīts?", tāpēc ka iesauka man trakAIS. un nākamajā rītā viņš, modinot, pasvieda man bumbiņu - bumbiņu ar krūtsgaliņu. tā nebūt nebija vienīgā tēma mums tajā vakarā/naktī, jo tas mums bija freskas vakars. un iepazīšanās ar viņu un fresku. būs viņš jāsatiek vēlreiz. šogad.

pavisam drīz jaunais gads. diez kā es šoreiz to sagaidīšu?