kaut kā dīvaini sametās pēc sestdienas vakara/ svētdienas pievakarē.
nu jau 3 no maniem bijušajiem ir precēti. vienam ir dvīņi, otram arīdzan dēls, par trešo gan nez' - ir bērni vai nav. atcerējos, ka divi no viņiem gribēja ar mani pavisam nopietnas attiecības, ar domu par kāzām - kādreiz... :)
par Ideālo es uzzināju pāris minūtes pēc mūsu nolaišanas, kad draugi ieminējās par to kā es tā - ar precētu vīrieti [izrādās mums ir kopīgi draugi, ar un pie kuriem tika pavadīta sestdienas nakts. bet viņš ir apprecējies šī gada vasarā]. tā vienkārši sanāca - nebiju viņu tā nopietni satikusi gadus 3-4 [ja neskaita 1 reizi busā un 1-2 reiz kad viņš manā darbavietā piegādāja preci pēdējo 2 gadu laikā], draugi arī neko neteica [tikai to, ka būs arī viņš (viņi jau nezināja kā un cik labi es viņu pazinu pirms tiem gadiem)]. neko diži ar viņu tai vakarā nerunājām - dzērām šnabi, vīnu, alu, šampi - ko nu kurš un kādā kombinācijā, līdz brīdim kamēr visi 8 sadalījāmies pa pārīšiem vienistabas dzīvoklī. smieklīgi - man tas atgādina kautkādus dzirdētus stāstus par patsmitgadīgām meietenēm... nebūtu iedomājusies, ka tā varētu būt arī ar mani, bet katrā ziņā nenožēloju.

atcerējos vienu stāstu iz dzīves:
tusiņš. meietene nolaiž ar puisi, puisis sarijies k-kādas tabletes, bet lai vai kā abi nonāk līdz gultai. puisis iemērc un momentā beidz. paiet brīdis un puisis prasa meitenei:
- tev kaut ko no aptiekas vajadzēs, ja? ko tieši?
- jā - pretapaugļošanās tabletes [un nosauc pa burtiem].
- labi, aiziešu uz veikalu pakaļ cigaretēm un uz aptieku - to ko tev vajag.
puisis atnāk, palūdz meitenei, lai viņa iedzer 2 tabletes tagad un 2 pēc tam, kad būs mājās. meitene vēl nedaudz iepriekšējā vakara iespaidā, bet paņem arī tās tabletes uz māju, mājās būdama rūpīgi izlasa instrukciju un sāk smieties - puisis ir nopircis tabletes pret paģirām. meitenei gan nekas cits neatlika kā pašai doteis uz aptieku pakaļ īstajai lietai.